Šogad aug bāzes finansējums zinātnē; naudas pārdalē lielāks uzsvars uz sasniegto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šogad palielināts zinātnes institūtu bāzes finansējums un tā pārdalē lielāks uzsvars būs uz sasniegtajiem rezultātiem. Institūti pozitīvi vērtē atbalsta piesaisti pētniecības rezultātiem, bet vienlaikus norāda uz joprojām zemo valsts atbalstu zinātnes attīstībai Latvijā, kas saglabājas zem 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Šogad aug bāzes finansējums zinātnē; naudas pārdalē lielāks uzsvars uz sasniegto
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvis Jānis Paiders Latvijas Radio skaidroja: "Ja mēs skatāmies uz zinātnes bāzes finansējumu, kas ir lielākā budžeta programma zinātnē, mums pēc ilgāka laika ir izdevies tai nodrošināt 30% pieaugumu 2022. gadā."

Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā šogad zinātnei paredzēts atbalsts vairāk nekā 61 miljona eiro apmērā. Paiders norādīja, ka no tiem aptuveni 35 miljoni eiro ieplānoti zinātnes bāzes finansējumam, kas ir par 7,6 miljoniem vairāk nekā iepriekš.

Ministrija šajā gadā mainīs naudas pārdales pieeju, lielāku uzsvaru liekot uz zinātnes institūtu sasniegumiem.

"Šobrīd zinātnes bāzes finansējuma formula faktiski ir finansējuma sadalīšana "pēc galviņām" – pēc zinātniskā personāla darbinieku skaita pilna laika ekvivalenta izteiksmē. Mēs piedāvājam, pirmkārt, pāriet uz atalgojuma komponenti, kurā bāzes finansējums nosedz daļu no visiem zinātniskajiem darbiniekiem izmaksātā atalgojuma, un otra būtiskāka izmaiņa ir, ka pusi no visas naudas pārdala pēc sasniegtiem rezultātiem," skaidroja IZM pārstāvis.

Ar zinātnieku darba rezultātiem saistīto atbalstu plānots palielināt, jo līdz šim, pārdalot bāzes finansējumu, institūtu izcilības rādītāji kopumā noteica tikai 10% no naudas sadalījuma.

Kādus zinātnes izcilības rādītājus ministrija vērtēs, skaidroja Paiders: "Sasniegtie rezultāti zinātnē ir spēja piesaistīt gan ārēju, gan valsts budžeta finansējumu pētniecības prātu konkursos. Tā arī ir spēja sadarboties ar uzņēmējdarbības sektoru – uzņēmumiem gan Latvijā, gan ārzemēs, un nedaudz mazāks, bet arī rezultāts – spēja no izstrādātā intelektuālā īpašuma gūt ieņēmumus, kas vairāk saistīts Latvijā ar lauksaimniecības sektoram ar dažādām reģistrētajām augu, mežu un citām šķirnēm. Otra rezultātu daļa zinātnē ir zinātniskās publikācijas. Ja iepriekšējā formulā ir spēja iekļūt zinātniskajos žurnālos un lielajās datubāzēs, tad šobrīd mēs esam tajā stadijā, kur publikācijas varam dažādi gradēt un lielāku atbalstu sniegt augsta līmeņa izcilām publikācijām."

Tomēr naudas trūkst aizvien

Vēl finansējuma pārdalē ņems vērā starptautiskā zinātnes institūciju izvērtējuma rezultātu, kā arī nozīmīga daļa būšot jauno zinātnieku "ataudze", proti, par sekmīgu darbinieku promocijas un maģistra darbu aizstāvēšanu pienāksies lielāks atbalsts, ko pozitīvi vērtē Jauno zinātnieku apvienībā: "Pašlaik mēs raugāmies uz to, lai doktorantūrā būtu cilvēki, bet mums ir arī tā dēvētie mūžīgie doktori, kas tā arī nekad nepabeigs, bet arī ar bāzes finansējumu būtu jāapbalvo tās institūcijas, kas spēj motivēt un dzīvē palaist jaunus doktorus, kas ir veiksmīgi aizstāvējušies."

Vienlaikus organizācijas pārstāve Antra Boča norādīja, ka piešķirtais papildu finansējums zinātnei joprojām ir tālu no vēlamā, turklāt jaunie zinātnieki tuvākos divus gadus saskarsies ar atbalsta pārrāvumu no citiem avotiem.

"Atbalsts zinātnei tāpat joprojām būs zem 1% no IKP, bet vēlamies sasniegt šo rādītāju vismaz līdz 1,5%. Mēs pozitīvi vērtējam, ka zinātniskajam sniegumam būs lielāks īpatsvars šajā bāzes finansējuma aprēķinā. Ilgtermiņā mēs gribētu redzēt, ka zinātnē būtu lielāka stabilitāte, ka ir prognozējams finansējuma pieaugums, uz kuru tiešām institūti un pētnieki var paļauties, bet īstermiņā mēs vēlētos redzēt, ka šī papildu nauda palīdzētu pārvarēt struktūrfondu pauzi postdokturantūras grantiem, kuri pašlaik ir beigušies. Mūsuprāt, no valsts budžeta pieauguma ir jārod iespēja nofinansēt analogu programmu uz laiku līdz nākamajai "postdok" aktivitātei 2024. gadā. Tas ir svarīgi, lai novērstu finansējuma pārrāvumu izcilākajiem jaunajiem pētniekiem, un absolventi zinātnē var nepalikt vispār vai aizbraukt."

Kopumā valsts finansē 22 zinātniskās institūcijas. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē ir vairākas dažādu jomu zinātnes institūcijas, kas saņem atbalstu. Universitātes Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe prognozēja, ka līdz ar jauno modeli finansējums RSU zinātnes struktūrām pieaugs, bet kopumā institūtu budžets lielākoties atkarīgs no, tā cik veiksmīgi tie startē projektu konkursos.

"Šajos gadījumos pētnieku algas tiek segtas no projektu naudas un mums atbrīvojas bāzes finansējums, kuru var ieguldīt infrastruktūrā, taču šie līdzekļi nav pietiekoši un RSU iegulda arī savus līdzekļus institūtu infrastruktūrā un arī darbinieku atalgojumā," viņa norādīja.

Latvijas Radio: Kā jaunā bāzes finansējuma aprēķina formula ietekmēs valsts atbalstu RSU institūtiem?

Ņikitina-Zaķe: "Mums šī formula liekas ļoti atbilstoša, un tā palīdzēs izvairīties no dažādiem birokrātiskiem faktoriem, piemēram, pētnieka ievēlēšanas fakts nebūs tik būtisks, bet svarīgi, ka tas zinātnieks vispār šeit strādā zinātnē. Taču kopumā šis atbalsts zinātnei joprojām nav pietiekams un gan RSU un arī citas augstskolas turpinās ieguldīt savus līdzekļus šajā procesā."

Zinātnieki jāmotivē

Savukārt Elektronikas un datorzinātnes institūta vadītājs Modris Greitāns, iztirzājot ministrijas piedāvātos vērtēšanas kritērijus, norādīja, ka pētnieki vairāk jāmotivē piedalīties starptautiskos projektos un rakstīt izcilas zinātniskās publikācijas.

"Par projektiem man vislielāko izbrīnu rada, ka šobrīd, vai tas finansējums ir piesaistīts starptautiskos konkursos vai vietējos konkursos – tie tiek vērtēti vienādi. Sanāk, manuprāt, ne gluži pareiza situācija, jo starptautiskie projekti būtu vai nu jāizceļ atsevišķā grupā – nauda, ko pienes no ārpuses, tiek vērtēta divreiz augstāk nekā nauda, ko pārdali Latvijas mērogā. Tas motivēs.

Cilvēki pienesīs vairāk naudas no ārpuses, un arī viennozīmīgi kopumā Latvija iegūs," sacīja Greitāns.

Viņš arī piebilda, ka līdz šim bāzes finansējums veido vien ap 15% no kopējā institūta finansējuma, kas īpaši ietekmē vietējo pētnieku konkurētspēju ar citvalstu institūtiem, kur valsts atbalsts ir lielāks.

Viņš skaidroja: "Tēlaini salīdzinot – ja mūsu mērķis ir ļoti smuka, kupla, pušķota Ziemassvētku egle, tad pamats ir egle. 50% naudas ir jābūt pamatam. Tālāk jau tu vari vinnēt konkursos smukus bumbuļus, svecītes, uguntiņas. Kurš vairāk vinnēs, tam būs krāšņāk, bet pamats būs. Tas, kas notiek šobrīd, kad bāzes finansējums ir 15% – faktiski egli mēs nopirkt nevaram, atsevišķus zarus varam nopirkt, uz tiem zariem rotājumus kaut kur liekam. Beigās sanāk vairāk vai mazāk zaru čupiņa, kas apklāta ar skaistākajiem bumbuļiem."

Mākslas akadēmijai ir Mākslas vēstures institūts un Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts. Akadēmijas studiju prorektore Antra Priede lēsa, ka bāzes finansējums mākslas pētniekiem nākamgad nedaudz samazināsies. Finansējuma piesaiste izcilībai ir pozitīva, bet arī tās sasniegšanai sākotnēji nepieciešami lielāki līdzekļi, secina prorektore.

"Papildu finansējuma pieaugumam ir jābūt krietni lielākam, lai to vispār realizētu, jo tas, ar ko mēs esam saskārušies, veicot šādus starptautiskus projektus, kas potenciāli varētu būt kā kritērijs vai formulas sastāvdaļa lielākam bāzes finansējuma pieaugumam, mēs līdz galam nevaram veikt, jo trūkst līdzfinansējuma. Kopējā ideja ir brīnišķīga, bet ir jābūt atsevišķiem pietiekoši atrunātiem mehānismiem, lai būtu pietiekoša finansiālā kapacitāte, lai mēs paceltu dalību starptautiskajos projektos," viņa norādīja.

Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Ivars Kalviņš uzskata, ka līdz šim bāzes finansējums zinātnē nav stimulējis attīstību, jo zinātnieku sasniegtie rezultāti nebija noteicoši. Tāpat daļā gadījumu,  iespējams, institūcijas, kurās strādāja mazāk pētnieku, bet efektīvāk, saņēma zemāku atbalstu.

Lai arī Kalviņš atbalsta jaunā modeļa ideju, tomēr arī uzsvēra, ka valsts atbalsts joprojām ir niecīgs, jo bāzes finansējumam papildus nepieciešami 40 miljoni eiro.

"Nepieciešamas investīcijas zinātnē, lai mēs beidzot izrautos no tām pēdējām vietām, kas ir Latvijas vērtējumā inovācijās un arī zinātnes un pētniecības finansējumā uz vienu iedzīvotāju," viņš sacīja un piebilda, ka būtu nepieciešams atjaunot valsts pētījumu programmas, kurās piedalās spēcīgākie zinātnieki no visām zinātniskajām institūcijām Latvijā.

Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka šajā gadā vēl lielāko daļu naudas institūtiem piešķirs pēc iepriekšējiem principiem – pēc darbinieku slodžu skaita iestādēs, bet papildu vairāk nekā septiņus miljonus pēc jaunajiem principiem. Savukārt izstrādāto jauno finansēšanas modeli šomēnes virzīs apstiprināšanai valdībā, un nākamgad tas jau tiks attiecināts uz visu bāzes finansējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti