Šogad 9. maijs Latvijā – Ukrainas kara upuru piemiņas diena

Pirmdiena, 9. maijs, Latvijā noteikta par Krievijas agresijas pret Ukrainu cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu. Šajā dienā aicina iedzīvotājus neapmeklēt Latvijas okupāciju slavinošus monumentus.

Pirmdien no rīta Rīgas pils Sv. Gara tornī par godu Eiropas dienai, kas šogad Latvijā ir arī Ukrainas kara upuru piemiņas diena, svinīgā ceremonijā pacelti Ukrainas un Eiropas Savienības karogi, kā arī pusmastā pacelts Latvijas karogs. Svinīgajā ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, uzsverot Ukrainas piederību Eiropai un kopīgās Eiropas vērtības.

"Šodien ir jau 75. diena, kad Ukrainas tauta cīnās ar krievu agresiju. Eiropas centrā asiņains krievu diktators nolēma atkārtot padomju vēsturi.

Bet Ukrainas tauta nolēma par labu Eiropas vērtībām un Eiropas nākotnei. Un par tādām tiesībām Ukrainas tauta tagad maksā ar asinīm," uzsvēra Ukrainas vēstnieks.

Pirmdien pulksten 12.00 un 19.55 aicina iedzīvotājus iesaistīties zibakcijā #Ieelpobrīvību!, lai Eiropas dienā ar klusuma brīdi pieminētu Ukrainas kritušos varoņus, godinātu Ukrainas cīņu par mūsu visu brīvību.

Zibakcijā aicina atvērt logu, veltīt klusuma mirkli Ukrainai un atskaņot Latvijas un Ukrainas himnas.

Latvijas Televīzijas kadros redzams, ka pulksten 12.00 himnu dziedāja Mālpils vidusskolā, kur starp 2. klases skolēniem ir četri ukraiņu bērni, Rīgas valsts 3. ģimnāzijā, Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša pamatskolas astotajā klasē. To atskaņoja ģimenes Ādažos un Latvijas Jūras spēki. Cilvēki atdeva godu Ukrainai Jelgavā, Ventspilī, Rīgā un visā Latvijā. 

Gandrīz visas Eiropas dienas aktivitātes šogad ir kaut nedaudz saistītas ar solidaritātes un atbalsta izrādīšanu Ukrainai. Tiek svinēta grāmatas "Ukrainas vēsture" atklāšana. Grāmatas redaktors Imants Liepiņš stāstīja: "Tā diemžēl ir dažādu iekarotāju tēze, ka Ukrainai nav savas vēstures. To pašu ir teikuši par Baltijas valstīm un daudzām citām valstīm.

Patiesībā Ukrainas vēsture ir ārkārtīgi daudzveidīga, interesanta un neparasta."

Eiropas Komisijas "Eiropas mājā" pirmdien tiek locīti miera baloži. Bet teju visās Latvijas skolās tiek pildīti Eiropas eksāmeni. Trīs dienu laikā to izpildījuši vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju. Rīkotāji paredz, ka varētu tikt sasniegts jauns dalībnieku skaita rekords. 

Tāpat Latvijā ir noteikts aizliegums Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienā rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus. Sēru dienā arī aizliegta uguņošana, un policijai ir tiesības pārkāpējus sodīt arī tad, ja salūts notiek privātā teritorijā.

Valsts drošības dienests arī aicinājis iedzīvotājus šajā dienā neapmeklēt Latvijas okupāciju slavinošus monumentus.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks
00:00 / 00:40
Lejuplādēt

Valsts policija esot gatava nodrošināt kārtību un novērst iespējamas šīs dienas noskaņai neatbilstošas izpausmes. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sacīja, ka strikti tiks vērtēti elementi, kas slavina Krieviju, tostarp, Georga lentītes un karogi. Policija vērsa uzmanību, ka par pretlikumīgām darbībām, kara un agresijas slavināšanu, huligānisku darbību veikšanu draud gan administratīvā, gan kriminālatbildība.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Policija uzraudzīs iedzīvotāju kustību Rīgā pie pieminekļa un Uzvaras parka tuvumā, kā arī, lai novērstu drūzmēšanās riskus, pieminekļa apkārtnes norobežošanai tiks izmantotas barjeras, kuru izvietošanas mērķis ir efektīvāka cilvēku plūsmas kontrole, kas tiks stingri kontrolēta.

9. maijā Uzvaras parka un tā tuvumā esošajās ielās būs ierobežota transportlīdzekļu kustība, tostarp arī apstāšanās un stāvēšana. Tāpēc iedzīvotāji, kuriem ikdienas maršruts ved Uzvaras parka virzienā, ir aicināti laikus izvēlēties citu braukšanas maršrutu. Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās arī pie Salaspils memoriāla.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

 Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt