4. studija

Ūdeni uz gultas guļošam invalīdam piegādā ar ķerru

4. studija

Cik vērtīgs uzturā ir sadīdzis kartupelis?

Cik precīzi ir ātruma radari?

Šoferi reti apstrīd policijas fiksēto ātruma pārsniegšanu; vēl mazāk lēmumu tiek atcelti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kopš internetā publicēts video, kur policijas un kāda autovadītāja izdarītie ātruma mērījumi atšķiras teju par 60 kilometriem stundā, daudzi autovadītāji ir neizpratnē par to, cik var uzticēties policijas ātruma mērīšanas ierīcēm. Līdz šim gan ir bijuši ļoti maz gadījumu, kad kāds oficiāli būtu apstrīdējis policijas secinājumus un radara uzrādīto, ka kāds autovadītājs būtu pārsniedzis ātrumu. Vēl mazāk ir tādu reižu, kad policija radara uzrādīto būtu atcēlusi.

Video redzams, ka autovadītājs brauc ar ātrumu 93 kilometri stundā (km/h), tikmēr policijas mērierīce uzrādīja, ka vadītājs traucies ar ātrumu 151 km/h.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis raidījumam “4.studija” norāda, ka patlaban nav skaidrs, vai šajā gadījumā ierīce ir nostrādājusi nepareizi. “Esam sazinājušies ar komersantu, kurš piegādājis iekārtas un uzstādījis tās. Arī komersants sniegs atbildi, vai tiešām tā ir bijusi tehniska kļūda, jo līdz šim šādi gadījumi mums nav bijuši. Šis ir pirmais, kas ieguvis rezonansi,” sacīja Krapsis.

Līdz šim policijas mērierīces neesot pievīlušas.

Tāpēc, kamēr nav iesniegti visi pierādījumi, policija neuzskata, ka ir kļūdījusies. “Es iedomājos jūs [autovadītāju] šī cilvēka vietā, apzinoties, ka neesat 100% vainīgs. Es domāju, ka jūs nākošā dienā stāvētu pie policijas iecirkņa ar iesniegumu atcelt, [uzskatot, ka] policija ir kļūdījusies. Diemžēl šāda situācija nav. Es nezinu, kas ir noticis, varbūt cilvēks ir sasirdzis,” pauda Krapsis.

Interneta komentāros parādījušās spekulācijas, ka policija personas iesniegto video tāpat neizskatītu, jo videoieraksta fiksēšana, visticamāk, neesot reģistrēta Datu valsts inspekcijā. Krapsis gan to noliedz.

Video ļoti bieži palīdzot domstarpību risināšanā. “Ir bijuši arī iesniegumi no pretējās puses ar lūgumu saukt personu pie administratīvās atbildības, lai pārliecinātos par to, vai ir reģistrēts šis iesniegums un vai ir saņemta atļauja veikt videonovērošanu. Ko mēs gribam panākt? Noskaidrot patiesību! Saukt pie atbildības to, kurš vainīgs, vai mēs gribam iet citu birokrātisku ceļu un par visu varu uzskatīt, ka šis video reģistrators ir nodarījis ļaunumu un izpaudis datus? Tas ir diskutējams jautājums,” saka Krapsis.

Tikmēr Datu valsts inspekcijas Olga Graudiņa atzīmē, ka, sākot ar 25. maiju, būs regula, kas vairs neparedzēs reģistrāciju. “Jaunais normatīvais regulējums: likumprojekts, kas vēl top, ir nodots Saeimā, reģistrāciju neparedz. Tas tika darīts, lai mazinātu administratīvo slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem,” norāda Graudiņa.

Tas nozīmē, ka drīz ikviens drīkstēs fiksēt uz ceļa notiekošo, neuztraucoties par reģistrēšanos, un neskaidrību gadījumā video droši izmantot kā pierādījumu. Tiesa, gadījumu, kad personas apstrīdot policijas lēmumu oficiāli, esot ļoti maz. Vēl mazāks ir to gadījumu skaits, kad policijas lēmums ir atcelts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti