Iekšlietu ministrija (IeM) apsver iespēju sodus par braukšanu reibumā, arī pie velosipēda stūres, padarīt vēl bargākus un pat kriminalizēt, intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" ceturtdien atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Šādi viņš atbildēja uz jautājumu, vai tiešām visi policijas aizturētie dzērušie riteņbraucēji vadījuši velosipēdu un kā rīkoties, ja patiešām pēdējā laikā tik dramatiski palielinājies to velosipēdistu skaits, kas savu braucamo vada grādīgo dzērienu iespaidā.
"Tā ir, ka riteņbraukšana pieņemas arvien spēkā un riteņbraucēju skaits skaitliski pieaug, bet kopējā braukšanas kultūra krietni atpaliek, un diemžēl gan vadītāju gan arī riteņbraucēju dēļ mums ir diezgan bēdīga statistika. Pagājušajā gadā bija divi bojāgājušie riteņbraucēji un šogad ir jau 13. Tādēļ es gribētu teikt, ka tā ir nopietna viela pārdomām, un tāpēc es nevaru nosodīt policijas rīcību, aktīvi aizturot velosipēdistus un pārbaudot viņus," sacīja ministrs.
Savukārt uz jautājumu, vai tiešām tie visi ir velosipēdisti vai patiesībā autovadītāji, kas, vēloties izvairīties no lielākiem sodiem, ar policiju vienojas, ka protokolā tiks noformēti kā velosipēdisti, Kozlovskis atbildēja, ka statistikas datu sīkāka analīze apliecina, ka tie tiešām ir riteņbraucēji.
"Ja mēs runājam par Līgo svētkiem, kad tika aizturēti 129 velosipēdistu vadītāji reibuma stāvoklī, no tiem 104 vispār nav autovadītāja apliecības. No atlikušajiem divdesmit cilvēkiem tiešām bija atņemtas vadītāja tiesības un daļa bija ar tiesībām. Es negribētu teikt, ka ceļu policists vadā riteni bagāžniekā vai braucējs vadā riteni bagāžniekā un izliekas par riteņbraucēju," klāstīja Kozlovskis.
Viņš uzsvēra, ka "pie tādas negatīvas statistikas ir jāpārskata sodu politika".
Ministrs uzskata, ka pirmām kārtām vajadzētu ieviest sistēmu, ka reibumā pieķertam riteņbraucējam tiek atņemta autovadītāja apliecība, ja viņam tāda ir, jo "problēma ir tāda, ka lielai dalai šo vadītāju, uzliekot šos 120 latus, tā ir summa, ko viņš nav redzējis un nekad neredzēs".
Kā arī tiek apsvērta doma kriminalizēt braukšanu alkoholisko dzērienu iespaidā un par atrašanos pie stūres reibumā, kas ir lielāks par vienu promili, tiktu piemērots kriminālsods un administratīvā aresta vietā būtu jāizcieš brīvības atņemšana "kādā citā ieslodzījuma vietā", nevis tikai īslaicīgās aizturēšanas vietās.
Valsts policija (VP) jau iepriekš norādījusi, ka ka velokultūra Latvijā pēdējos gados kļūst arvien populārāka, līdz ar to pieaug arī velosipēdu skaits. VP atzīst, ka šajā jomā vēl daudz kas darāms – gan satiksmes drošības jautājumos, gan cīņā ar lielo iereibušo vadītāju skaitu. Policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un sadarbības partneriem domāšot par iespējamiem šīs un citu problēmu risinājumiem.
Administratīvo pārkāpumu kodekss atkarībā no konstatētā promiļu daudzuma velosipēdistam paredz naudas sodu no 30 līdz 120 latiem. Automašīnu vadītājiem atkarībā no promiļu daudzuma sankcija ir daudz bargāka – vairākus simtus latu liels naudas sods, arests un tiesību atņemšana.
CSDD vadītājs Andris Lukstiņš atzinis – lai gan jau pašlaik Latvijā par braukšanu reibumā automašīnu vadītājiem sodi ir vieni no bargākajiem Eiropā, ņemot vērā bēdīgos statistikas rādītājus, tiem jābūt vēl lielākiem.
Arī Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre paziņojusi, ka jāsāk domāt par sodu pārskatīšanu, jo statistika liecina, ka tie jāpārskata, lai atturētu vadītājus braukt reibumā.
