Reaģējot uz atklātībā nonākušajiem faktiem par atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu rīcībā esošajiem skaidras naudas uzkrājumiem, kuru izcelsme ir apšaubāma, Saeima pieņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta likuma grozījumus, kas noteic, ka “par dienesta ierēdņiem nevar strādāt personas, kam saglabājušās tāda administratīvā soda darbības sekas, kas liedz ieņemt valsts amatpersonas amatu.”
Pirms nedēļas valdība akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos Valsts civildienesta likuma grozījumus, kas paredz šādu aizliegumu attiecināt uz visiem valsts civildienestam piederīgajiem.
„Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Civildienesta likuma grozījumi tiktu pieņemti Saeimā, jo Valsts ieņēmumu dienesta likuma grozījumi tika pieņemti Saeimā ar atrunu, ka tie stāsies spēkā tad, kad Civildienesta likums tiks grozīts. Un es ceru, ka tas būs viens no pirmajiem darbiem, ar ko Saeima nodarbosies, kad atgriezīsies no vasaras pārtraukuma,” atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš stāsta, ka patlaban pastāv vairāki kontroles mehānismi šīs normas iedzīvināšanai, taču dažus no tiem būtu nepieciešams pilnveidot:
„Attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti vairāk ar korupciju, tad dati par piemērotajiem sodiem būs Iekšlietu ministrijas Sodu reģistrā. Tas nozīmē, ka tad, kad amatpersona tiks virzīta uz konkrētu amatu, iestādes arī paprasīs Sodu reģistram, vai šim cilvēkam nav piemērots administratīvais sods. Trešais kontroles sistēmas elements ir tas, kas ir jādara pašai iestādei. Tas ir atkarīgs no katras iestādes, kā viņa to piemēro, vai skatās līdzi vai neskatās. Tur šī prakse īsti labi vēl nav izstrādājusies. Savukārt tie ierēdņi, kam ir jāsaņem dažādu kategoriju pielaides valsts noslēpumam, iet caur Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja sietu. Tas ir vēl viens papildu mehānisms.”
Tomēr civildienesta attīrīšana no amatpersonām, kas savās amatpersonu deklarācijās snieguši nepatiesas ziņas, ir apgrūtināta, kamēr nav izšķirts ilggadējais strīds par to, kam – Valsts ieņēmumu dienestam vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) – ir jāuzņemas pienākums pārbaudīt amatpersonu deklarācijās sniegto informāciju.
„Lai efektīvi varētu to ieviest, loģiski, ka būtu jāvienojas līdz galam, kurš ir galvenais atbildīgais – KNAB vai Valsts ieņēmumu dienests. Mūsu redzējums ir, ka tas tomēr lielā mērā būtu jādara Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Domāju, ka par to arī procesā vienosies,” pārliecināta ir finanšu ministre.
Tādās pašās domās ir arī Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš:
„ KNAB uzdevums būtu sekot līdzi, tāpēc ka viņiem ir pieejama arī operatīvā informācija par cilvēkiem, pār kuriem var krist aizdomu ēnas. Iespējams, šo deklarāciju ļoti skrupuloza pārbaudīšana viņiem varētu iedot kādus papildu veidus, kā identificēt šos negodprātīgos cilvēkus.”
Vienlaikus viņš norāda, ka tam, vai nepatiesu vai nepilnīgu ziņu sniegšana valsts amatpersonas deklarācijā ierēdnim vienmēr maksās amatu, jābūt atkarīgam no pārkāpuma smaguma: „Ja tu esi aizmirsis norādīt kādu ienākumu, piemēram, 70 eiro apmērā par līdzdalību kādā seminārā, it īpaši, ja tu to dari pietiekoši bieži... Protams, tur vienalga ir brīdinājums un sods, bet tas ir pavisam citos svaru kausos. Šie gadījumi ir jāvērtē individuāli.”
Saeima par Valsts civildienesta likuma izmaiņām lems pēc atgriešanās no vasaras brīvdienām.
