Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības izsludinājusi brīdinājuma streiku ar noteiktu laiku – 27. un 28. septembrī. Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris stāstīja, ka streikā piedalīsies 316 medicīnas darbinieki no visas Latvijas. Keris gan pauda, ka šobrīd interesi izrādot vēl arī daudzi citi, taču streika likums neļauj šo skaitu mainīt tik īsi pirms paša notikuma, tādēļ šis skaits ir noteikts un galīgs.
Keris skaidroja, kāds ir streika iemesls un kādas ir streikotāju prasības: "Streiks ir pieteikts tāpēc, ka nav izdevies vienoties ar Veselības ministriju par mūsu daudzkārt mīkstināto streika prasību izpildi un konkrēti – šī gada otrajā pusgadā palielināt darba samaksu solidāri visām ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijām par 10%, salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējās darba samaksas likmēm. Un tas ir saistīts arī ar to, ka valdība 2017. gadā apstiprināja rīkojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, kurā skaidri ir pateikts, kādām ir jābūt ārstniecības personu darba samaksas likmēm 2022. gadā. Pašreizējā valdība to rupji pārkāpj, tāpēc arī protestējam."
Arodbiedrība jau agrāk uzsvērusi, ka šī streika prasības ir samērīgas un taisnīgas. Prasību izpildei, tātad visu ārstniecības personu darba algu celšanai par 10% šajā gadā būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. Tiesa, ārstiem un māsām kopš gada sākuma jau bijis paaugstinājums par aptuveni 6%. Līdz ar to lielākā mērā streika prasības attiecināmas uz zemāk kvalificēto personālu.
Paralēli šim divu dienu streikam otrdien pulksten 13 pie valdības nama mediķi iecerējuši arī piketu. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris gan uzsvēra – ja streikam pieteikušies jau minētie 316 dalībnieki un tas skaits ir nemainīgs, tad piketā gan dalībnieku skaits varētu būt lielāks – aptuveni 500 medicīnas darbinieku: māsu palīgi, māsas, arī ārsti un citi ar veselības aprūpi saistītie darbinieki.
Streika dēļ neatliekamā medicīniskā palīdzība – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NPMD) izsaukšana, akūtas operācijas un cita steidzama palīdzība – nekādā mērā traucēta netiks.
Arodbiedrības vadītājs jau agrāk atgādinājis, ka to nepieļauj ne likums, nedz arī mediķu sirdsapziņa. Taču streikā piedalās mediķi no visas Latvijas. Dažu iestāžu darbinieki ir pārstāvēti kuplākā skaitā, dažu – ne tik ļoti. Līdz ar to plānotie pakalpojumi gan varētu būt jāpārceļ.
"Ir iestādes, no kurām piedalās lielāks skaits streikotāju, ir iestādes, no kurām piedalās ne tik liels skaits. Par neatliekamās palīdzības kavēšanos runa nevar būt. Bet, ja ir jādodas saņemt plānveida pakalpojumus uz ārstniecības iestādi, tad droši vien būtu labi pirms tam piezvanīt uz ārstniecības iestādi un pavaicāt, vai nav kādas izmaiņas. Bet, atbildot uz jautājumu, vai iedzīvotājiem var būt nelielas neērtības – nelielas neērtības var būt. Varbūt ir ilgāk jāgaida uz pakalpojuma saņemšanu, varbūt komforta līmenis nebūs tāds, kāds tas ir ikdienā. Tas ir iespējams," sacīja Keris.
Streikā piedalās arī darbinieki vienā no valsts lielākajām slimnīcām – Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. No slimnīcas kopumā aptuveni 3000 darbiniekiem streikos ap 80, kas slimnīcas mērogā nav pārlieku daudz. Taču, ņemot vērā, ka streikā pieteikušies jau minētie 316 cilvēki kopumā, tad šī Stradiņa slimnīcas daļa nav maza.
"No Stradiņa slimnīcas dalību protestos pieteikuši ap 80 darbinieku. Gan anesteziologi, gan torakālie ķirurgi, māsas, atbalsta darbinieki. Tas, kas attiecas uz pacientiem – akūtā palīdzība tiek sniegta kā līdz šim, tur nekāda kavēšanās vai aizķeršanās nevarētu būt. Stacionāra pacientiem tieši tāpat. Šobrīd mums ir informācija par 15 pārplānotām vizītēm pie speciālistiem poliklīnikā un aptuveni 40 (vai varētu būt šis skaits nedaudz lielāks) – par pārplānotām plānveida operācijām tieši saistībā ar to, ka anesteziologi ir tie kolēģi, kuri piedalās streikā," pastāstīja Stradiņa slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.
Viņa gan norādīja – ja otrdien vai trešdien ir plānota kāda vizīte Stradiņa slimnīcā, bet informācija par pārceltu laiku nav saņemta, tad jāierodas slimnīcā, kā plānots.
Attiecībā uz citām slimnīcām informācija jāmeklē, vēršoties pie konkrētajām ārstniecības iestādēm.
Streikā nepiedalās Latvijas Slimnīcu biedrība, taču tai ir ziņas, ka streiko dažādu slimnīcu darbinieki. Un arī pēdējo dienu ziņas par samazināto finansējumu slimnīcām darbiniekos vairo dusmas un neapmierinātību.
"Mēs kā slimnīcu biedrība paši streikā nepiedalāmies, bet tie ir mūsu darbinieki, mūsu medmāsas. Ārsti varbūt mazāk [streiko]. Jo ārsti saka, ka tas ir diezgan bezjēdzīgs pasākums, zinot iepriekšējo pieredzi, zinot, kāda ir valsts reakcija uz streiku. Bet tas, ka tās ir pamatotas prasības, to jau atzīst visas profesionālās organizācijas. Mēs piekrītam tām prasībām," sacīja Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Šī nav pirmā reize, kad mediķi savu neapmierinātību izrāda streikojot. Nesenākais streiks nav jāmeklē tālā pagātnē – vēl šajā vasarā mediķi rīkoja vienu brīdinājuma streiku. Arī par šodienas streiku arodbiedrība ir izteikusies, ka šis ir atkārtots brīdinājuma streiks, jo vasarā valsts brīdinājumu neesot sapratusi. Toreiz notikušais gan skaitliski nebija rekordliels streiks.
Krietni ievērojamāks pikets un streiks notika vēl pirms Covid-19 pandēmijas – 2019. gada 7. novembrī. Toreiz līdz ar streiku notika arī pikets. Tajā reizē piedalījās ap 3000 medicīnas darbinieku.
KONTEKSTS:
LVSADA nolēma brīdinājuma streiku rīkot 27. un 28. septembrī. Vienlaikus ar streiku plāno protestēt pie Ministru kabineta 27. septembrī.
LVSADA pērn 23. augustā VM iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam.
Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.
LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro. Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM ēkas 27. jūlijā.
