Panorāma

Gada vārds – "okupeklis"

Panorāma

Panorāma

Latvijai draud soda sankcijas par regulas nepildīšanu

Soda draudi par invazīvo sugu apkarošanas plāna trūkumu Latvijā valdībai zināmi jau vairākus gadus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Neizpildot prasības, kas noteiktas invazīvo augu ierobežošanas regulā, Latvija jau otro reizi saņēmusi brīdinājumu no Eiropas Komisijas. Pēdējā brīdinājumā minēts, ka Eiropas Komisija pret Latviju un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm vērsīsies ES Tiesā. Valdība par šādu iespējamību tika informēta jau 2019. gadā, taču pietiekami aktīva rīcība tā arī nesekoja.

Pirms gandrīz deviņiem gadiem pieņemtā Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta regula paredzēja valstīm izstrādāt rīcības plānu svešzemju jeb vietējai dabai neraksturīgo invazīvo gan augu, gan dzīvnieku sugu apkarošanai. Sugas, kas nopietni apdraud Eiropas vietējos augus un dzīvniekus, ir apkarojamas. Ja to nedara, samazinās bioloģiskā daudzveidība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidroja, ka Latvijai bija jāizstrādā plāns, kā to darīt, un tā izstrādē jāsadarbojas divām ministrijām: Zemkopības ministrijai un VARAM. Taču šis darbs izdarīts tikai daļēji. Jau 2019. gadā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces parakstītais informatīvais ziņojums brīdināja par sekām, kas varētu iestāties, ja plāna nav.

VARAM norādīja, ka Zemkopības ministrija neizpildīja savu darba uzdevumu, neatrada 30 tūkstošus eiro, ko piešķirt ministrijas padotības iestādei Valsts augu aizsardzības dienestam.

"Trūkstošais finansējums ir varbūt 10 reizes mazāks, kas bija nepieciešams, bet ko Zemkopības ministrija neatrada savā budžetā savai iestādei. Un, protams, soda sankcijas, ja mēs neizpildīsim to, ko komisija prasa, varētu būt lielākas," atzina VARAM Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Daiga Vilkaste.

Iespējamā soda nauda varētu būt 308 tūkstoši eiro.

LTV vēlējās noskaidrot, kāpēc jau pēc pirmā brīdinājuma netika rasts risinājums. Bijušais ministrs Juris Pūce šīs dienas laikā neatsaucās ne uz Latvijas Televīzijas zvaniem, ne īsziņām.

Savukārt bijušais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) bija lakonisks: "Tas neapšaubāmi droši vien nebija pirmā desmita prioritāte, ko es tagad varētu jums izstāstīt, kā ar invazīvajām sugām [plānoja cīnīties], kas ir noticis manā ministrēšanas laikā."

Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta pārstāve savukārt norādīja, ka regulas izpildei nepieciešamie 30 tūkstoši eiro tika meklēti, taču bez panākumiem.

"Finansējums nepieciešams tieši invazīvo augu sugu uzmērīšanai jeb monitoringam un arī ģeogrāfiskās sistēmas un datu bāzes uzturēšanai. Mēs visu laiku atgādinājām savai vadībai, gan vērsāmies ministrijas Finanšu departamentā. Diemžēl padomu mums nevarēja sniegt un nebija idejas, kur šo finansējumu atrast," skaidroja ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.

Tagad, aptuveni pirms mēneša, Zemkopības ministrijā esot atrasts finansējums. Taču Eiropas Komisija jau draudējusi vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norādīja, ka

pēc iepriekšējā Eiropas Komisijas brīdinājuma solījuši šo darbu izdarīt līdz šī gada jūnijam. Teorētiski tas vēl esot iespējams.

Taču vēl nav zināms, vai, paveicot visu solītajā laikā, sankcijas tiks vai netiks piemērotas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti