Oļehnovičs norāda, ka ir būtiski atcerēties, kāpēc Uzvaras diena kļuva par tik svarīgiem svētkiem daļai Latvijas iedzīvotāju. Tie zināmā mērā esot protesta svētki, jo līdz krievu skolu reformai, līdz 2004.gadam, to atzīmēja ar kara upuriem saistīti cilvēki vai politiskas pārliecības dēļ.
Savukārt tagad politiķi šo dienu izmanto kā ideju gadatirgu, saka sociologs.
Turklāt gan Rīgā, gan Daugavpilī un citās pilsētās redzams, ka politiskie spēki sacenšas par šo svētku organizēšanu. Tajā pašā laikā Oļehnovičs atzīst, ka Daugavpilī pilsētas vadība nevar atļauties ignorēt šos svētkus, jo vietējie cilvēki to nesaprastu.
Viņš arī uzsver, ka pašai valstij ir graujoši, ja tiek nosodīti cilvēki, kas piedalās šajos svētkos.
Līdzīgi arī Daugavpils Universitātes Rusistikas un slāvistikas katedras asociētā profesore Elīna Vasiļjeva nepiekrīt, ka cilvēki, kas atzīmē Uzvaras dienu, būtu automātiski pret valsti noskaņoti naidīgi. Lojāls cilvēks ir tas, kurš pieņem valsts likumus, bet lojāls ne obligāti nozīmē, ka cilvēks ir patriots, viņa komentē.
Uzrunu Uzvaras dienas atzīmēšanā plāno teikt arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, kurš norāda - kamēr mēģināsim krievu cilvēkus uzrunāt latviešu valodā, tikmēr radīt spēcīgu informatīvo telpu būs sarežģīti. Viņš arī atzīst, ka nav iespējams par zemu novērtēt Krievijas mediju ietekmi uz Daugavpils iedzīvotājiem.
Kā piemēru viņš minēja latviešus, kuri dzīvo Lielbritānijā, bet aizvien labprāt grib saņemt ziņas latviski. “Katrs cilvēks grib dzirdēt dzimto valodu, un nerēķināties ar to ir tuvredzīgi,” komentē Daugavpils mērs. Viņš arī pauda, ka vietējie mediji pilsētā veido ļoti būtisku informatīvo telpu vietējiem iedzīvotājiem.
