Sociologs: Revolucionāras pārmaiņas pašvaldībās nav gaidāmas

Vidēji statistiski tie iedzīvotāji, kuri neapmierināti ar pašvaldības darbu un būti gatavi balsot par opozīciju, ir mazākumā, atklāj sociologs. “Vidēji statistiski valstī visdrīzāk ļoti lielu, revolucionāru pārmaiņu nebūs. Jā, tas neko nepasaka par katru atsevišķu pašvaldību, arī par Rīgu. Kopumā 119 pašvaldībās cilvēki balsos, kaut kādas pārmaiņas būs, mainīsies personālais, bet nebūs tā, ka nākamajā dienā pēc vēlēšanām, kad būs saskaitītas balsis, teiks – te ir milzīgi protesti bijuši un revolucionāras pārmaiņas,” lēš Kaktiņš.

Arī tas, cik liela ir līdzdalība vēlēšanās, saistīts ar to, vai iedzīvotāji ir apmierināti ar pašvaldību vadību: “Aptaujas rāda, ka īstenībā lielākā daļa [iedzīvotāju] ir vairāk vai mazāk apmierināta [ar pašvaldību darbu]. Tas liek domāt, ka visdrīzāk valstiski pie varas esošie saglabās savas pozīcijas, nevis zaudēs. (..) Ja novada iedzīvotāji ir ļoti nepamierināti un vara ir jāgāž, tas aktivizē cilvēkus iet un piedalīties. Tas, visticamāk, nozīmē, ka ir asa priekšvēlēšanu kampaņa. Bet, ja vēlētājiem šķiet, ka viss vairāk vai mazāk ir uz pareizajām sliedēm (..), tad attiecīgi arī viņiem nav motivācijas tērēt savu laiku.

Līdz ar to kampaņas saturs, kas un kā notiek, ir ļoti svarīgs faktors, kas nosaka līdzdalības līmeni.”

Kaktiņš intervijā arī norāda, ka interneta dēļ tradicionālie reklāmas veidi vairs nestrādā tik labi kā pirms pieciem vai desmit gadiem. Par interesantu fenomenu viņš sauc to, ka cilvēki sākuši dzīvot sociālo tīklu “burbuļos” jeb pašu izveidotā sabiedrībā un informācijas plūsmā. Tas esot redzams arī vairāku partiju reklāmas kampaņās, kas mērķētas lokālai auditorijai. Tādējādi daļu sabiedrības pašvaldību vēlēšanu rezultāti izbrīnot.

Ziņots, ka pirmajās divās iepriekšējās balsošanas dienās savu izvēli izdarīja vairāk nekā 75 tūkstoši jeb 5,21% balstiesīgo.