Socioloģe: 9. maijā jāpiemin ne tikai uzvara pār nacismu, bet arī vairāku neatkarīgu valstu okupācija

Tuvojoties 9. maijam, ko ievērojama sabiedrības daļa atzīmē kā Padomju Savienības uzvaru pār nacistisko Vāciju,  jāatceras arī abu lielvaru sadarbība vairāku Eiropas valstu neatkarības iznīcīnāšanā – tikai vienpusēju šo vēstures faktu atzīšanu var pielīdzināt kriminālai darbībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Patiesības stunda” pauž kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere.

Mums līdzās ir ļoti liela grupa cilvēku, kas pārstāv vienas balss vēsturi. Ar šo vēstures ciklu mēs veicam kriminālu darbību, ja skatāmies kaimiņvalsts Krievijas virzienā,” pauž Beitnere.

Mūsdienu uzdevums, aplūkojot Otro pasaules kara notikumus, ir pēc iespējas vairāk informēt latviski runājošo un domājošo sabiedrību, uzturēt dialogu ar sabiedrību, kas runā krievu valodā, un mēģināt viņiem stāstīt pilnu ainu vēsturē, teic kultūras socioloģe.

Arī Otrā pasaules kara speciālists, profesors Inesis Feldmanis atgādina, ka 1939. gada 23. augustā ar Molotova - Ribentropa paktu tika ievadīts 22 mēnešu ilgs Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas draudzības periods, kura laikā tika iznīcīnāta 12 Eiropas valstu neatkarība. Kaut gan lielākā daļa vēsturnieku joprojām izvairās runāt par šo lielvaru sadarbību,  Feldmanis uzskata, ka Padomju Savienība un nacistiskā Vācija šajā gadījumā jāsauc par sabiedrotajām.

Mūs šķir tas, ka mēs mēģinām karu uztvert reāli, bet krievu tautai karš tiek piedāvāts kā mīts,” stāsta Feldmanis.

Beitnere norāda, ka vēsture mēdz atkārtoties komiskā veidā, tādēļ arī šodienas sabiedrībai uzmanīgi ir jāuzlūko pagātnes notikumi un jāmācās no tiem, lai izvairītos no nevēlamas atkārtošanās.

Skatījums uz Otro pasaules karu ir apstāklis, kas mūs kā nāciju bremzē –kā jaunai nācijai mums ir  jāizprot, ko mums nodarījušas lielvaras un kur ir bijušas mūsu kļūdas,” teic Beitnere.

Feldmanis gan norāda, ka iespēja gūt pilnīgu un patiesu informāciju par Otrā pasaules kara notikumiem ir apgrūtināta. To liedz gan fakts, ka Krievijas vēstures arhīvi nav līdz galam pieejami, gan tas, ka daļa informācijas tiek pasniegta kā “uzvarētāju versija”.

Jāņem vērā arī tas, ka dažādās Eiropas daļās valda atšķirīga atmiņu kultūra. Rietumeiropā sabiedrība ir saskārusies tikai ar vācu okupāciju, tāpēc rietumeiropiešu kara atmiņās dominē vācu okupācija un holokausts, savukārt Austrumeiropā visiem iespējamajiem paņēmieniem nostiprināts mīts par uzvarētājiem un atbrīvotājiem.

Vēsturnieks uzskata, ka patiesības izzināšanai nepieciešamie arhīvi nekad netiks atslepenoti, jo līdz šim visi mēģinājumi beigušies ar atziņu, ka atslepenošas gadījumā būtu jārīko atkārtoti tiesas procesi pret kara notikumos iesaistītajām personām.

Vēstīts, ka Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā pirms vairāk kā gada pavīdēja ideja par iespējāmajām represijām pret tiem, kuri publiski noliedz vai slavina PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto agresiju pret mūsu valsti, taču gan eksperti, gan vairākums politiķu to neatbalstīja

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti