Viņa sacīja, ka pašlaik Latvijā dzimstības rādītāji ir zemi, piemēram, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados gadā dzima aptuveni 40 000 bērnu, bet šobrīd - gandrīz divreiz mazāk.
Pēdējos gados vērojamo nelielu dzimstības pieaugumu Korpa skaidroja ar to, ka astoņdesmitajos gados dzimušās sievietes sasniegušas vecumu, kad dzimst pirmie bērni, līdz ar to valstī ir skaitliski vairāk sieviešu reproduktīvajā vecumā.
Taču iedzīvotāju skaits samazinās, jo jāņem vērā arī mirstības rādītāji, un pēc pašreizējām prognozēm 2030.gadā Latvijā būs 1,5 miljons iedzīvotāju, un tas notiks relatīvi drīz, atzina Korpa.
Viņa sprieda, ka valsts politika kādu laiku nav bijusi atbalstoša dzimstības veicināšanai, taču tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē dzimstību. Iedzīvotāji ņem vērā pirmkārt ekonomisko stabilitāti un abu vecāku nodarbinātību, attiecību stabilitāti, savu vai draugu un paziņu grūtniecības un dzemdību pieredzi. Ja šī pieredze ir negatīva, cilvēki nejūtas droši par nākotni un iespēju laist pasaulē bērnus.
Korpa norādīja, ka saskaņā ar demogrāfu pētījumiem valsts atbalsts ietekmē dzimstību tikai par 15%, un daudz svarīgāk ir dot cilvēkiem drošības sajūtu, nodrošināt arī kvalitatīvu izglītību un aprūpi, tie ir virzieni, kuros būtu vairāk jāstrādā.
Jau ziņots, ka 2014. gada septiņos mēnešos valstī reģistrēti 12 488 jaundzimušie, un tas ir par 554 mazuļiem vairāk nekā 2013. gada pirmajos septiņos mēnešos, bet dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs, jo dzimušo skaits nepārsniedz mirušo skaitu. 2014. gada janvārī – jūlijā iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 4 259 cilvēkiem (pagājušā gada attiecīgajā periodā – par 5 262).
