Jautājums tagad ir izņemts no budžeta paketes, un visām iesaistītajām pusēm būs vairāk laika, lai paustu savus argumentus. Nav gan izslēgts, ka, tagad atliekot žurnālistu sociālās aizsardzības jautājumu, politiķi pie tā vēlēšanu gadā vairs neatgriezīsies, taču nozares organizācijas sola par problēmu atgādināt.
Pēdējo mēnešu laikā ilgušās diskusijas par žurnālistu sociālo aizsardzību vismaz pagaidām paliek bez taustāma rezultāta. Labklājības ministrija jau bija sagatavojusi grozījumus sociālās apdrošināšanas likumā, kas vērstos pret medijos nereti izplatīto faktisko darba tiesisko attiecību maskēšanu aiz autoratlīdzībām.
Šonedēļ no valdības darba kārtības tas tika izņemts, bet pēc trešdienas sapulces Finanšu ministrijā kļuvis skaidrs, ka nākamgad izmaiņu nebūs. Ministre Ilze Viņķele norādīja, ka negodprātīgu darba devēju mediju vidū var sodīt jau šobrīd. „Darba inspekcija konstatēja vienkārši brutālu darba tiesību aizsardzības pārkāpumu. Tur mēs vienojāmies, ka [Valsts] darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests šo situāciju uzraudzīs pakāpeniski. Attiecībā uz autoratlīdzībām, iespējama pakāpeniska sociālās iemaksas piemērošana un to varētu piemērot no 2015.gada 1.janvāra,” saka Viņķele.
Par žurnālistu sociālās aizsardzības trūkumiem skaļāk bija sākusi runāt Latvijas Žurnālistu asociācija.
Tās vadītāja - Anda Rožukalne atzīst - panāktā vienošanās vismaz dod kādu cerību uz situācijas uzlabošanos nākotnē. Viņa norāda, ka pašreizējā situācija vairs nevarēs palikt tāda, kāda tā ir šobrīd, un ir pamats domāt, ka situācija tiks atrisināta.
Asi pret nodokļu izmaiņām nākamajā gadā iebilda preses izdevēji un raidorganizācijas, kas tagad uzslavē ministrus par ieklausīšanos nozarē, lai gan atzīst, ka mediju vide būtu jāsakārto.
„Skaidrs, ka tagad ir jāsākas darbam, kā uzlabot žurnālistu labklājību valstī – vai ar konkrētiem nodokļiem vai ar kopējo situāciju medijos,” saka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.
Tagad riski, ka straujais nodokļu pieaugums nākamgad varētu sagraut mediju nozari, kā apgalvoja izmaiņu pretinieki, ir novērsti. Pār likumprojekta virzību vadību tagad uzņēmusies Labklājības ministrija, kas pieļauj: sākumā sociālās iemaksas no autoratlīdzībām varētu attiekties uz īslaicīgajiem darba nespējas riskiem, piemēram, slimības, bezdarba vai maternitātes gadījumā.
