Labklājības ministrijas pārstāvis Aldis Dūdiņš nosauc vairākas sistēmiskās problēmas sociālajos dienestos. Tās ir dienestu kapacitāte, salīdzinoši zemais atalgojums un profesionālās izdegšanas sindroms. Aktuāla problēma ir arī nepietiekams sociālo darbinieku skaits.
Bet Labklājības ministrijas pārstāve Dace Zvirgzdiņa uzsver - atbalstot sociālos darbiniekus, ieguvējs būs iedzīvotājs, kurš ar savām problēmām atnācis uz dienestu. Lai stiprinātu sociālos dienestus, ministrija cer piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļus. „Sociālā darba speciālisti trūkst gan lielās pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu virs desmit tūkstošiem, gan mazajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir līdz pieciem tūkstošiem gan arī vidēja lieluma pašvaldībās,” stāsta Zvirgzdiņa.
Savukārt Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācijas vadītāja Ārija Baltiņa norāda, ka ļoti jādomā par sistēmisku sadarbību starp dažādām institūcijām. Arī viņa par problēmu sauc profesionālu sociālo darbinieku trūkumu, un atzīst, - lai darbiniekus piesaistītu, ir nepieciešamas lielākas algas un arī motivējoša attieksme no dienesta vadības puses. Tiesa, Baltiņa norāda, ka sociālajā darbā daudz ko var izdarīt arī bez liela finansējuma.
Labklājības ministrijas izstrādātais politikas plānošanas dokuments attieksies uz laika periodu no 2014. līdz 2020.gadam, tajā paredzēts stiprināt sadarbību starp institūcijām un profesionāļiem. Plānots arī izstrādāt atalgojuma noteikšanas sistēmu, kura korelētu ar sociālā darbinieka kvalifikāciju un paveiktā darba rezultātiem.
Latvijas Pašvaldības savienības padomniece Silvija Šimfa akcentē finansējuma nozīmi, jo pašvaldības nereti nonāk dilemmu priekšā:
„Ir bijuši gadījumi, kad jāskatās, vai pieņemt darbā sociālo darbinieku vai to naudiņu izmaksāt bezdarbniekam pabalstā, lai viņš varētu maizi nopirkt”.
Pēc Šimfas domām, palīdzēt varētu Finanšu ministrija, rūpējoties par to, lai pašvaldību ieņēmumu daļa būtu tik liela, lai pašvaldības varētu palīdzēt saviem iedzīvotājiem un algotu sociālos darbiniekus. Turklāt viņiem par smago darbu būtu jāsaņem būtu pienācīgs atalgojums.
Bet Alūksnes novada sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa saka, ka novadu vidū atšķirības atalgojumā ir krietni lielas, tāpēc, iespējams, līdzētu kādi vienoti principi. Vārkavas sociālā dienesta vadītāja Baiba Ruča savukārt saka - viņas vadītā dienesta darbiniekiem algas nav tās zemākās, taču atrast kvalificētus darbiniekus nebūt nav viegli. Piemēram, problēmas rada nokļūšana darbavietā, jo autobusi nekursē pietiekami bieži.
