“Situācija ir bēdīga, ir tiešām bēdīga situācija, mēs sludinām vakances visu gadu, faktiski kopš apvienošanās,” stāstīja Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece. Novadā šobrīd ir 12 vai pat vairāk vakances sociālajā darbā. Un šobrīd pārslodze ir visiem darbiniekiem.
Muceniece norādīja: “Darba apjoms ir tik milzīgi liels, visu laiku ir jāveic dažādi pienākumi, kas faktiski ir ārpus profesionāla sociālā darba, dažādas tehniskas lietas, nodrošināt humāno palīdzību, tur vēl kaut ko, tas nav profesionāls sociālais darbs, un, jo valstī ir lielākas krīzes un smagāki laiki, jo vairāk mēs aizejam prom no profesionālā sociālā darba.”
Darba apjoms palielinājies arī saistībā ar mājokļu pabalstiem, un būtībā sociālais darbinieks vairāk veic grāmatveža funkcijas.
“Lai piešķirtu mājokļa pabalstu, cilvēkam ir jāierodas sociālajā dienestā ar veselu kaudzīti izdevumus apliecinošiem dokumentiem, čekiem, tad tas darbinieks sēžas un tos čekus rēķina, skaita, ievada programmā attiecīgi datus, faktiski riktīgi garš darbs, tehnisks, ar cipariem, ar programmu, pilnīgi grāmatveža darbs,” pastāstīja Muceniece.
Tāpat darba apjoms audzis saistībā ar palīdzības sniegšanu cilvēkiem no Ukrainas, kaut gan daudzu jautājumu risināšanā nebūt nevajadzētu cilvēku, kurš ir profesionāls sociālās jomas darbinieks.
“Lai ukraiņu civiliedzīvotājiem iedotu pārtikas talonu, vai, nezinu, parādītu, kur ir nodarbinātības aģentūra, Pilsonības migrācijas lietu pārvalde, to varētu izdarīt arī kādas citas profesijas pārstāvis, kāds mentors. Ļoti daudzas lietas vienkārši automātiski, tā ir pieņemts, ja ir kaut kāda sociāla rakstura problēma, tad tā aizies uz sociālajiem darbiniekiem. Laika gaitā sociālie darbinieki ir apauguši ar milzīgu darba apjomu, ar ko vairs netiek galā, un jaunie cilvēki, kas ienāk šajā nozarē, viņi pamēģina kādu laiku un retais iztur,” atzina Muceniece.
Novada Sociālo lietu pārvaldes Sociālā darba nodaļas vadītāja Solvita Rumba vērtē, ka šobrīd šis darba apjoms un dažādie pienākumi aizēno to, kas būtu galvenais sociālā dienesta darbinieku uzdevums.
Rumba skaidroja: “Normālos apstākļos būtu tas, ka sociālais darbs ir tas, kas veltīts kaut kādām multiplām problēmām, pamatā darbs ar tiem cilvēkiem, iedzīvotājiem, kuriem tiešām ir nabadzība, ļoti zemas prasmes un iemaņas, tāpat ir citas lietas, kas sabiedrībai ir saprotamas, bet tiem cilvēkiem nav, viņiem tā dzīve ir bijusi, kāda ir bijusi. Viņiem ir vajadzīgs mazlietiņ palīgs, kas tā kā pietur pie rokas, kamēr viņš spēj kaut ko atrisināt, jo viņš nespēj viens pats to izdarīt. Realitātē netiek pie tā īstā sociālā darba klāt, jo pirmkārt nav darbinieku.”
Sociālo darbinieku trūkums jau nav tikai Valmieras novada problēma un, kā vērtēja novada vadītājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”), tad situācija ir līdzīga arī apkārtējos novados.
“Vienkārši fiziski šo speciālistu nav. Pacēlām algas, kāds atnāk no blakus novada, tad tie paceļ algu, tad aiziet atkal atpakaļ, tā mēs te savā starpā ar to visu karojam, bet arī no ielas nav iespējams paņemt, tur ir jābūt speciālajai izglītībai un, ja šādas izglītības nav, tad strādāt ar cilvēkiem nedrīkst,” sacīja Baiks.
Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Muceniece vērtēja, ka viena iespēja būtu samazināt administratīvo slogu, piemēram, pabalstu kārtošanai piesaistot citu profesiju speciālistus.
Viņa sacīja: “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodaļā varētu strādāt cilvēki ar grāmatveža, ekonomista, juristkonsultanta un citu izglītību, administrētu, viņi, iespējams, sagatavotu lēmumus, sagatavotu līgumus, saņemtu atskaites, norēķinus dažādus.”
Vēl būtisks ir jautājums, kā sabalansēt prasības, kas ir sociālajiem darbiniekiem, un atalgojumu; Muceniece atzina, ka tam vajadzētu būt noteiktam valsts līmenī.
“Visā Latvijā visiem sociālajiem darbiniekiem algas nosaka valsts, līdzīgi, kā tas ir pedagogiem, man šķiet, ka tas būtu labs risinājums. Alga sociālajam darbiniekam varētu sākties no trim minimālajām mēnešalgām, tātad 1500 [eiro] būtu pirmais, ar ko vispār sākt runāt, un tad skatīties tālāk, jo alga arī nav motivējoša, ja mēs to ar 1. janvāri varam atrisināt, tad es teiktu, ka mums ir vismaz cerības noturēt esošos darbiniekus,” atzīmēja Muceniece.
Šobrīd sociālie darbinieki ar bažām gaida rudeni, kad saistībā ar apkures izmaksām pabalstu prasītāju rindas vēl tikai augs.
