Sociālie partneri pirms vēlēšanām visaugstāk novērtējuši «Apvienoto sarakstu», «Jauno Vienotību» un Nacionālo apvienību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valdības pieci lielākie sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) – vasaras beigās organizētajā iekšējā aptaujā visaugstāk pirms 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī novērtējuši "Apvienoto sarakstu", "Jauno Vienotību" un Nacionālo apvienību, informēja LTRK.

Visas piecas organizācijas vasaras beigās organizēja katra individuālo vērtējumu tām politiskajām partijām, kas jūnijā, jūlijā un augustā saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauju rezultātiem saņēmušas vismaz 2,5% iedzīvotāju atbalstu. Kopumā pēc dažādiem kritērijiem vērtēti desmit politiskie spēki. Vienlaikus katrai no piecām organizācijām bija savi individuālie kritēriji partiju vērtēšanai. Vērtējumā netika iekļautas tās partijas, ar kurām konceptuāli nesaskan sabiedriski politiskie uzstādījumi.

Organizācijas no partijām visaugstāk novērtēja "Apvienoto sarakstu", kam seko "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība, pēc kurām ierindojas "Attīstībai/Par!", "Progresīvie", Zaļo un Zemnieku savienība, "Latvija pirmajā vietā", "Konservatīvie", "Saskaņa", bet viszemāko vērtējumu no organizācijām saņēmusi partija "Katram un katrai".  

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja: "Valdības sociālie un sadarbības partneri, izvērtējot ne pārāk veiksmīgo līdzšinējo iesaisti un sadarbību politisko lēmumu pieņemšanā, nolēma vairāk iesaistīties procesos un kopīgi izveidoja savu politisko partiju vērtējumu. Šis nav laiks, kad varam eksperimentēt, Latvijai ir nepieciešama stabilitāte un Rietumu kursa saglabāšana. Vienlaikus sagaidām daudz labāku, profesionālāku un iesaistošāku valsts vadību, jo īpaši krīzes laikā."

Savukārt LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzīmēja: "Detalizēti vērtējām, cik katrs no politiskajiem spēkiem ir atvērts dialogam ar valdības sociālajiem partneriem un kā kopumā ir gatavi risināt tautsaimniecībā aktuālos jautājumus, jo sevišķi šobrīd, kādi ir piedāvājumi energokrīzes un inflācijas mazināšanai. Vienlaikus ļoti nozīmīgs kritērijs bija, cik konkurētspējīgus nosacījumus katra partija savā programmā piedāvā darbiniekiem un uzņēmējiem."

Tikmēr LDDK prezidents Andris Bite norādīja: "Šis vērtējums atspoguļo gan partiju priekšvēlēšanu programmu analīzi, sarunas ar tām partijām, kas pievienojās LDDK, LTRK, LBAS, LPS, LZA memorandam par rīcības koordinēšanu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, gan mūsu organizāciju vēsturisko pieredzi sadarbībā un lēmumu pieņemšanā. Mēs – Latvijas Darba devēju konfederācija un pārējie partneri – būsim prasīgs partneris jaunajai valdībai un sekosim līdzi, kā tiks organizēts sociālais dialogs jau valdības deklarācijas veidošanas procesā."

LZA prezidents Ivars Kalviņš skaidroja: "Lai gan katra partija savā programmā deklaratīvi ir minējusi, ka atbalsta zinātni, pētniecību, inovācijas un izglītību, ņēmām vērā ne tikai to, kas ir solīts uz šīm vēlēšanām, bet ko partijas solīja iepriekšējās programmās un kas no solītā ir izpildīts. Mums ir svarīgi, lai valdība ieklausās zinātnieku teiktajā, jo tikai tā ir iespējams pieņemt pamatotus lēmumus."

Taču LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja: "Politiskos spēkus vērtējam jau kopš pavasara, kad LPS sāk ikgadējās sarunas ar ministrijām. Ņemot vērā, ka ministriju vadībā ir kāds valdībā esošs politiskais spēks, sarunu gaita un iznākums parāda konkrētās partijas izpratni par pašvaldību lomu valsts ekonomiskajā attīstībā. Šogad šo sarunu laikā arī skrupulozi vērtējām katra politiskā spēka vēlmi redzēt attīstītas un spēcīgas pašvaldības. Arī LPS organizētājā diskusijā ar partiju deleģētajiem reģionālās attīstības speciālistiem saņēmām apliecinājumu, ka partijas saredz pašvaldības kā pamatu valsts turpmākajai attīstībai un kā nopietnu sadarbības partneri aktuālo jautājumu risināšanai."

Politisko spēku izvērtēšana veikta ne tikai, lai noskaidrotu, kā katra no piecām organizācijām vērtē kandidējošās partijas, bet arī lai palīdzētu pieņemt lēmumu tiem valsts iedzīvotājiem, kuri joprojām šaubās par savu izvēli vai arī nav to vēl izdarījuši, norādīja organizācijās.

KONTEKSTS:

Kārtējās Saeimas vēlēšanas notiks 1. oktobrī, sestdienā, no plkst. 7.00 līdz 20.00. 

14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā kopumā sākotnēji tika pieteikti 1832 deputātu kandidāti. Līdz ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem uz iekļūšanu Saeimā pretendē par trim kandidātiem mazāk – 1829.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti