Latvijas Radio ierodoties Tukuma novada Sociālajā dienestā, pie klientu apkalpošanas speciālistes Olgas Žurovas kabinetā sēž kāda ukrainiete. Viņa Latvijā ieradusies pirms pāris dienām. Daļu no nepieciešamajām formalitātēm kārtojusi jau Rīgā, tāpēc konsultācija nav tik gara. Tomēr, lai apkalpotu klientu, vidēji nepieciešama pusstunda, pastāstīja darbiniece.
Nedaudz pirms desmitiem rītā Olgai Žurovai ukrainiete bija jau ceturtā kliente šodien. “Viņai nebija pieraksta. Tie, kuri jau ir nākuši, viņi zina, ka labāk ir piezvanīt, jo tad nebūtu jāgaida rindā. Vakar bija ļoti daudz cilvēku, kas nāk bez pieraksta. Koridors bija pilns gan ar Tukuma iedzīvotājiem, gan arī ar Ukrainas iedzīvotājiem. Bija grūti, kad ir ļoti daudz cilvēku,” pastāstīja klientu apkalpošanas speciāliste.
Pilsētas Sociālajā dienestā klientus apkalpo trīs darbinieki. “Darba apjoms ir palielinājies diezgan, jo nākas strādāt arī pēc darbalaika, arī brīvdienās. Piemēram, vakar es strādāju līdz pusnaktij un šodien sešos jau cēlos un atkal strādāju,” pastāstīja speciāliste.
Viņš norādīja, ka Sociālajā dienestā cenšas darīt visu iespējamo, lai vietējie iedzīvotāji neciestu garo rindu dēļ un nerastos pārmetumi, ka Ukrainas iedzīvotāju dēļ viņiem netiek kādi pakalpojumi. Tukuma iedzīvotājiem pakalpojumus cenšas nodrošināt noteiktajā – viena mēneša – laikā. Bet agrāk to varēja ātrāk – aptuveni nedēļas laikā.
Tukumā pašlaik ir aptuveni 600 Ukrainas kara bēgļu. Reģistrēti tur ir nedaudz vairāk cilvēku, jo 40 jau ir izbraukuši no pašvaldības.
Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Tukumā ar klientiem strādā divas darbinieces. Kā pastāstīja klientu apkalpošanas centra vadītājas vietniece Daina Vilmane, tukumniekus apkalpo tāpat kā iepriekš, tomēr dažās iestādes ir garas rindas, jo Ukrainas iedzīvotājus pieņem ārpus kārtas.
“Noteikti tas būs slogs jebkurai pilsētai, arī ja būs daži desmiti [ukraiņu]. Lai aizpildītu visus dokumentus, piemēram, vīzas elektroniski, tas uz vienu ģimeni ir kādas divas stundas jārēķina. Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē šobrīd nav iespējams tikt klāt, lai dokumentus nokārotu, ir jāgaida vismaz divi mēneši,” skaidroja Vilmane. Iepriekš Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē rindā bija jāgaida vien nedēļu vai divas.
Tomēr visnoslogotākā ir galvaspilsēta. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta centrā sociālie darbinieki klientus pieņem gan pēc pieraksta, gan „dzīvās” rindas kārtībā. Rindā uz pierakstu ir jāgaida pat pusotru mēnesi.
Rīgas Sociālā dienesta vadītāja Guna Eglīte skaidroja, ka iestāde organizē darbu tā, lai rīdzinieki nepieciešamos pakalpojumus saņemtu viena mēneša ietvaros. “Darba intensitāte ir pietiekami liela. (..) Martā, kad tika atvērts vienotais atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, katru dienu Rīgas Sociālā dienesta darbinieki pieņēma aptuveni 120–130 jaunas ģimenes. Aprīļa vidū tie ir 7300 jauni klienti Rīgas Sociālajam dienestam. Šis skaits viennozīmīgi palielināsies, un mums atbalsta centrā pieraksts ir jau līdz maija beigām,” pastāstīja Eglīte.
Situācijas vietvarās atšķiras. “Situācijas ir dažādas. Rīgā ir pieņemti papildu cilvēki. Ir pašvaldības, kas iekšienē pārstrukturē resursus, piemēram, samazina darbinieku skaitu, kas strādā ar sociālajiem pakalpojumiem, pārvirzot uz sociālās palīdzības nodrošināšanu. Tie risinājumi ir ļoti dažādi,” zināja stāstīt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Viņa uzteica likumdevēja lēmumu, ka sociālo dienestu un bāriņtiesu darbiniekiem apmaksās virsstundu darbu.
KONTEKSTS:
Kopš februāra beigām, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā, Ukrainu pametuši jau aptuveni pieci miljoni bēgļu. Latvijā šajā laikā reģistrēti 23 267 Ukrainas civiliedzīvotāji, vēstīja aģentūra LETA.
