LM pārstāvis Aldis Dūdiņš nosauc vairākas sistēmiskās problēmas sociālajos dienestos - dienestu kapacitāte, salīdzinoši zemais atalgojums un profesionālās izdegšanas sindroms. Aktuāla problēma ir arī nepietiekams sociālo darbinieku skaits.
Lai stiprinātu sociālo dienestu kapacitāti, ministrija cer piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus. „Viens no uzstādījumiem uz nākošo plānošanas periodu, ka mēs tomēr mēģināsim piesaistīt finansējumu, lai izveidotu multidisciplināro komandu sociālajos dienestos. Šobrīd pamatā strādā sociālie darbinieki, sociālās palīdzības organizētāji, sociālie rehabilitētāji. Tomēr dzīve mums parāda, ka vajag starp sektoriem vairāk sadarboties,” skiadroja Aldis Dūdiņš. Uz jautājumu, kad sociālie dienesti kļūs stiprāki, viņš atbildēja izvairīgi, norādot, ka loti daudz, kas atkarīgs no finansējuma.
Latvijas profesionālo sociālā darba speciālistu asociācijas vadītāja Ārija Baltiņa norāda, ka ļoti jādomā par sistēmisku sadarbību starp dažādām institūcijām. Arī viņa par problēmu sauc profesionālu sociālo darbinieku trūkumu, un atzīst - lai darbiniekus piesaistītu, ir nepieciešamas lielākas algas un arī motivējoša attieksme no dienesta vadības puses.
Tiesa, Baltiņa norāda, ka sociālajā darbā daudz var izdarīt arī bez liela finansējuma: „Ir lietas, kur ne vienmēr ir runa par budžetu. Es, protams, uzsveru, ka nauda ir ļoti nozīmīgs resurss visā sājā procesā un sociālā sfērā it sevišķi, bet ir arī vajadzīgas zināšanas, prasmes un vēlēšanās kaut ko izdarīt. Tad vara arī ļoti daudzas lietas izdarīt bez naudas.
LM izstrādātais politikas plānošanas periods attieksies uz laiku no 2014. līdz 2020.gadam, un tajā paredzēts stiprināt sadarbību starp institūcijām un arī starp profesionāļiem.
Plānots arī izstrādāt atalgojuma noteikšanas sistēmu, kura korelētu ar sociālā darbinieka kvalifikāciju un paveiktā darba rezultātiem.