Dažreiz ārstniecības iestādes atsakās sniegt informāciju par konkrētu personu. Absurda situācija veidojas arī brīdī, kad kāda iestāde pieprasa sniegt informāciju par konkrētu personu, nosaucot tikai cilvēka vārdu un neminot citus datus, kas ļautu viņu identificēt.
Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Rudīte saka, ka šīs problēmas ir saistītas ar ministriju nepadarīto darbu.
"Šodien bija plaša diskusija par to, ka sociālais darbs vispār nav kā pakalpojums atspoguļots nacionālajā likumdošanā, līdz ar to ir virkne jautājumu par rīcību – datu iegūšanu, datu nodošanu tieši sociālā darba kontekstā. (..) Piemēram, ja ir informācija par to, ka ģimene, iespējams, ir vardarbīga pret bērnu. Kaimiņi, piemēram, ir ziņojuši par kādiem aizdomīgiem trokšņiem, aizdomīgām situācijām. Kādā veidā jāstrādā profesionālim? Kādas ir viņa tiesības iegūt datus no kaimiņiem, no citām iesaistītām pusēm. Kādas ir sociālā darbinieka tiesības, pienākumi, uzdevumi," stāstīja Rudīte.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas paredz stingrāku kontroli pār fizisko personu datiem un to uzglabāšanu, stājās spēkā 25.maijā. Tam bija iespēja gatavoties divus gadus, tomēr rosība sākās vien neilgi pirms regulas spēkā stāšanās, un jau tās darbības laikā konstatēts daudz neatbildētu jautājumu.
