Sociālās psiholoģijas profesors: Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu daļa sabiedrības uzskata par panaceju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Uz Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu daļa sabiedrības un politiķi skatās kā uz “panaceju, kas atrisinās milzīgi daudz problēmu”, taču sabiedrības saliedēšana nav atkarīga no viena priekšmeta pastāvēšanas, intervijā Latvijas Radio skaidroja Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

''Šis ir piemērs, kad notiek izteikta viedokļu polarizācija. (..) Manuprāt, te ir divi virzieni kas varētu palīdzēt efektīvāk domāt. Vienu no tiem es sauktu par naivās realitātes pieeju – ja es kaut ko saskatu pasaulē, šajā gadījumā sabiedrības notikumos, tad tā arī tas ir, un es nemēģinu analizēt situāciju un spriest par to, ka kaut kas varētu būt drusku savādāk,” sacīja Austers.

Attiecībā uz situācijas risināšanu ap pieminekli Uzvaras parkā daļa sabiedrības un politiķi skatās kā uz “panaceju, kas atrisinās milzīgi daudz problēmu”. “Pēc tam, kad piemineklis tiks nojaukts, mums sāksies laimīga, taisnīga dzīve, mēs būsim likvidējuši vēsturisko netaisnīgumu, un nākotnē pilnīgi nekas tāds vairs, visticamāk, nevarēs notikt,” domāšanas veidu raksturoja Austers.

Viņa skatījumā par maz tiekot domāts to, kā sasniegt kādus mērķus. Atskaites punktam vajadzētu būt pilsoniskās sabiedrības, pilsoniskās nācijas sadzīvošanai.

“Šobrīd faktiski jebkura neitrālāka argumentācija, jebkurš neitrālāks mēģinājums izsvērt to, kas notiek, tiek uztverts kā labākajā gadījumā mīkstčaulība, sliktākajā gadījumā kā Kremļa aģentu paustas idejas,” teica Austers, uzsverot, ka neitralitāte arī šajā situācijā ir svarīga.

Viņš arī pauda, ka Uzvaras parka piemineklis vairs nav tikai fiziska vieta, bet gan “vieta smadzenēs”, ko vieni redz kā veselu, bet citi kā audzēju. “Īstenībā jau nav taisnība ne vieniem, ne otriem. Atskaites punkts ir sabiedrība, pilsoniska nācija, kuras mērķis – saliedēties – nevarētu būt viena priekšmeta pastāvēšana,” norādīja Austers.

Viņa skatījumā daļa sabiedrības vēlas mainīt citu viedokli, jo “jums nav taisnība”. “Tā tas vienkārši nenotiek. Tas rada pamatu jaunam iespējamam saasinājumam pēc kāda laika,” brīdināja Austers.

KONTEKSTS:

Šogad, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, Latvijā cilvēkus aicināja nelikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā 9. maijā. Tomēr daļa iedzīvotāju to darīja.

10. maija rītā cilvēku noliktie ziedi tika aizvākti, kā to paredzēja iepriekš noteiktais plāns. Tādēļ ziedu licēji vēlreiz devās pie pieminekļa 10. maijā, un vakarā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju, tādēļ tikusi slēgta pieeja piemineklim. Latvijas Televīzija Pārdaugavā novēroja, ka vairāki sanākušie bija agresīvi un neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti