ĪSUMĀ:
- Sociālās aprūpes plāns paredz plašāku paliatīvo aprūpi un jaunu pansionātu modeli.
- Plānā grib izlīdzināt sociālās aprūpes darbinieku algas.
- LM plānu vērtē kā reālistisku, FM piekrišanas visu pasākumu finansēšanai nav.
Labklājības ministrijas sagatavotais plāns trīs gadiem paredz paplašināt paliatīvās aprūpes iespējas pašvaldībās, paplašināt sociālās rehabilitācijas pasākumus, ieviest jaunus pansionātus mājoklim pietuvinātā vidē. Plānā atspoguļotas konkrētas, arī citos plānošanas dokumentos atspoguļotas problēmas.
„Tas nav mākoņos rakstīts plāns, kā tautā saka un reizēm ar zināmu skepsi vērtē. Tās tiešām ir lietas, ko mēs visā nopietnībā ceram sasniegt,” uzsvēra Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Turpmākajos gados palielinās mērķdotāciju pašvaldībām īpašai kopšanai bērniem ar invaliditāti. No 2023. gada valsts budžetā prasīti papildus 3,54 miljoni eiro, 2024. gadā – 7 miljoni, 2025. un turpmāk – 10,6 miljoni eiro.
Piesaistot 5 miljonus no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, paplašinās paliatīvās aprūpes pakalpojumus pieaugušajiem. Plānots pagarināt periodu, kurā paliatīvā aprūpē esošajiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem dzīvesvietā pieejams psihosociāls atbalsts.
Plānā fiksēta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana sociālās aprūpes centros, taču neparādās veidi, kā risināt personāla, īpaši medicīnas māsu trūkumu sociālās aprūpes iestādēs un novecojušās infrastruktūras nomaiņu, Latvijas Pašvaldību savienības galvenos iebildumus skaidroja tās padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Viņasprāt, liela problēma ir arī fakts, ka
plānā daudziem pasākumiem pretī ir norāde, ka precīzi aprēķini nav zināmi, un ir vien lasāms, ka līdzekļi meklējami valsts un pašvaldības budžetā.
„Šajā brīdī plāns piedāvā atsevišķus atrautus pasākumus. Piemēram, ir pateikts, ka veidos veselības punktus [sociālās aprūpes iestādēs], kas pateikts jau Sociālās palīdzības likumā, ko Saeima pieņēma jau iepriekš, taču pretī nav ne finansējuma to izveidei, ne mums ir personāls, kas to varētu nodrošināt. Ministriju diskusijas turpinās, bet skaidrs, ka tas būtu finansējams no veselības aprūpes budžeta,” norādīja Rudzīte.
Paredzētas plašākas sociālās rehabilitācijas programmas 600 no vardarbības cietušiem un 120 atkarībās nonākušiem cilvēkiem ar piebildi, ka programmām turpmākajos gados papildu līdzekļi meklējami valsts budžetā. Līdzīgas norādes plānā parādās vairākkārt, pret ko iebildusi par valsts tēriņiem atbildīgā Finanšu ministrija.
Aldis Dūdiņš skaidroja, ka plāns uzsver vispārējas aprises, diskusijas atstājot konkrētu uzdevumu īstenošanai. „Jebkurš sociālais jautājums ir papildu tēriņi valsts budžetā. Un skaidrs, ka Finanšu ministrijas uzdevums ir sargāt to maciņu, bet tāpēc ir šis plāns, lai mēs iezīmētu virzienus,” sacīja ministrijas pārstāvis.
Plāna apspriešanā vairākkārt izskanējis, ka sociālajā aprūpē plašāk jāvirzās uz pakalpojuma nodrošināšanu ģimeniskā, mājoklim pietuvinātā vidē. Izmantojot teju 65 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma, paredzēts 18 pašvaldībās veidot kotedžu tipa ar ne vairāk kā 12 pansionātus pensijas vecuma iemītniekiem katrā ēkā.
Tāpat plāns paredz attīstīt ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu sociālās aprūpes centros, tai skaitā bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Īpašos gadījumos Rīgā un Tukumā paredzēts atsevišķos kopienu dzīvokļos attīstīt sociālos pakalpojumus bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Tāpat turpmākajos gados paredzēts paaugstināt surdotulka darba samaksu un pieejamību izglītības iestādēs un saskarsmes nodrošināšanai. Labklājības ministrija ar dotāciju no valsts budžeta paredz arī izlīdzināt sociālās aprūpes darbinieku atalgojumu, kas valsts, pašvaldību un privātajās iestādēs atšķiras. Paredzēta arī valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita palielināšana sociālā darba studiju programmās.
