Aprūpes centra "Zemgale" vecākā lietvede Aija Ridere informēja, ka saistībā ar nesenajiem paziņojumiem masu medijos un publikācijām sociālajos tīklos četru valsts lielāko sociālo aprūpes centru direktori adresējuši vēstuli tiesībsargam, kurā norāda, ka daļai no konstatētajām neatbilstībām ir gadījuma raksturs, savukārt daudzi atzinumos norādītie trūkumi ir pārbaudītāju subjektīvs skatījums, tostarp norādītie fakti nav pamatoti.
Valsts sociālā aprūpes centra "Zemgale" direktors Kristaps Keišs uzsvēris, ka gan viņa vadītajā iestādē, gan citos Valsts sociālās aprūpes centros tiesībsarga izteikumi darbiniekus pamatīgi sarūgtinājuši. Viņi arvien vairāk zaudējot motivāciju strādāt smago darbu. Pēc Keiša teiktā, situācija ir citāda, nekā aprakstīts medijos, un klientu dzīves apstākļi pēdējo 10 gadu laikā ir ievērojami uzlabojušies.
Valsts sociālā aprūpes centra "Rīga" direktore Elvīra Ķisele stāstīja, ka sarunās ar darbiniekiem un klientiem pārbaudes veicēju uzdotajos jautājumos un to formulējumos dažkārt bija jūtama viennozīmīgi noniecinoša attieksme pret centra filiāles darbu, piemēram, pārbaudes veicējiem izsakot komentārus kā vispārpieņemtus uzskatus par to, ka filiālē "tāpat jau viss ir slikti".
Vienlaikus vēstulē tiek uzsvērts, ka līdz ar tiesībsarga paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos parādījušās atsevišķu žurnālistu publikācijas, kas maldina sabiedrību un kaitē Valsts sociālās aprūpes centru prestižam. "Centra "Vidzeme" filiālē "Rūja" uzņemtais videomateriāls par ēdienu pasniegšanas veidu viennozīmīgi nav uzņemts šajā Valsts sociālās aprūpes centrā, kā arī pārējos valsts sociālās aprūpes centros!" norādīts vēstulē.
Aprūpes centri nenoliedz Tiesībsarga biroja pārstāvju pārbaužu un sniegto ieteikumu lietderību Valsts sociālās aprūpes centru darba uzlabošanai.
Lai novērstu pārpratumus, centru direktori aicina organizēt neatkarīgu ekspertu komandu, kurā kā pārbaužu veicēji darbotos dažādu sociālās jomas speciālisti.
Valsts sociālo aprūpes centru direktori aicina arī organizēt kopīgu tikšanos visiem Valsts sociālās aprūpes centru direktoriem, filiāļu vadītājiem un pārstāvjiem ar tiesībsargu un Tiesībsarga biroja pārstāvjiem, labklājības ministri un Labklājības ministrijas pārstāvjiem, biedrības "Kustība par neatkarīgu dzīvi" pārstāvjiem, kā arī mediju pārstāvjiem.
Vēstuli parakstījuši Valsts sociālo aprūpes centra "Zemgale" direktors Kristaps Keišs, centra "Vidzeme" direktora pienākumu izpildītāja Rudīte Kleinberga, centra "Rīga" direktore Elvīra Kisele un centra "Latgale" direktore Mārīte Grigāne.
KONTEKSTS:
Tiesībsarga biroja un biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" pārstāvji apmeklējuši sociālās aprūpes centrus, un secināts, ka daudzos centros pakalpojuma kvalitāte gadu gaitā pasliktinājusies. Biedrības vadītāja Inga Šķestere centrus nodēvēja par "nomirtuvēm", kur cilvēkiem tiek atņemta personība. Šķestere minēja ēdināšanas piemēru, ko novērojuši – griķi tiek sajaukti ar gaļu, klāt pielauzta maize un viss apliets ar tēju.
Tiesībsargs Juris Jansons arī piekrita, ka situācija aprūpes centros ir bēdīga. Tiesībsarga birojs saņemot diezgan daudz dažāda rakstura sūdzības gan par uzturu, gan par pasākumiem, kā nodarbināt šo centru klientus. Latvija ratificējusi invaliditātes konvenciju jau pirms 10 gadiem. Šobrīd tie mērķi, kas bija izvirzīti, faktiski neesot sasniegti. Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") Tiesībsarga biroja vērtējumam par sociālās aprūpes centros notiekošo kategoriski nepiekrīt, uzskata, ka tas nav objektīvs un tiek pasniegts sabiezinātās krāsās.
2020. gada sākumā LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Sistēmas seniori” vētīja Latvijas standartus senioru aprūpei sociālās aprūpes centros, secinot, ka dokumentos rakstītie standarti ir labi, bet realitātē tie bieži vien netiek ievēroti. Paēduši seniori ir, higiēniski apkopti arī, bet par pārējo viņu dzīvi domāt īsti nav resursu – ne pastaigām, ne citām aktivitātēm.
Šī pieredze salīdzināta ar situāciju Somijā, kur senioriem piedāvā iespējas un mudina dzīvot iespējami pilnvērtīgi, nevis gulšņāt.
“Aizliegtais paņēmiens” arī secināja, ka Latvijā pamazām jāpaaugstina aprūpētāju izglītības prasības. Pašlaik tādu nav vispār. Tikmēr Somijā vismaz koledžas diploms aprūpē ir obligāts.
Tāpat vētīta apmaksas sistēma. Latvijā likums uz bērnu pleciem uzliek vecāku uzturēšanu Maksa par pansionātiem – nereti tās ir lielas summas. Rīga un Tukums bērnu vietā maksā, bet citur bērni tiesājas un ceļ augšā pat bērnības notikumus. Daudzas Rietumeiropas valstis no šādas paaudžu atbildības atteikušās, izpētījis LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
