Viņa intervijā atzina, ka Iekšlietu ministrijas izstrādātais un valdībā akceptētais rīcības plāns bēgļu uzņemšanai Latvijā ir solis pareizā virzienā, jo atrunā daudzas lietas, piemēram, par veselības aprūpes pieejamību, arī mentoriem.
Tomēr to, kādā veidā šīs plāns tiks īstenots, patlaban ir grūti pateikt. "Noteikti apdomājams jautājums ir latviešu valodas apmācība," sacīja Putniņa un norādīja – līdzšinējā pieredze rāda, ka alternatīvo statusu ieguvušie jaunieši labprāt mācītos latviešu valodu, taču problēma ir apstāklī, ka valsts valodu skolās māca kā dzimto valodu un skolotājiem nav pieredzes.
"Ir ļoti grūti nokārtot eksāmenu latviešu valodā. Tur ir tas jautājums – varbūt tas ļauj mums pārskatīt izglītības saturu," teica Putniņa. Viņa vēlāk atzina: "tas, kas ir labi – latviešu valoda jau patlaban pilotprojektā ir sākta mācīt uzreiz, uz vietas, nevis pēc tam, kad viņi šo statusu dabū".
"Jo agrāk domāja, ka nevaram būt pret cilvēkiem labi, ja mēs viņus izraidīsim. Un kāpēc tērēt resursus un intergrēt viņus tagad, ja mēs tik un tā no viņiem gribam tikt vaļā," teica sociālantropoloģe Putniņa, izsakot cerību, ka cilvēki Latvijā sāks citādāk raudzīties uz bēgļiem.
Pēc Putniņas sacītā, Latvijā iebrauks cilvēki, kuri, visticamāk, būs piedzīvojuši vardarbību un traumu savā mītnes zemē vai izcelsmes valstī. "Viņi būs piedzīvojuši traumu arī pašā ceļā," sacīja Putniņa, norādot, ka uzņemšana, gaidīšana un neziņa "ļoti smagi var ietekmēt cilvēkus."
"Mēs varam nodarīt papildu kaitējumu, ja uzņemam viņus ārkārtīgi neprofesionāli un ja mēs nespējam ar viņiem sazināties. Tur ir ļoti daudz problēmas, kas nav tikai burtiski tulkošanas jautājumi, bet - kā cilvēkiem mazināt šo neziņu. Pirmkārt, pavaicāt viņiem, ko viņi nezina un ko gribētu zināt par mums, un tad tā informācija jāsniedz, nevis jāsastāda liste, ko tagad par mums viņiem vajadzētu zināt."
Tiesa, problēmas varētu būt saistībā ar tulku trūkumu.
Jau ziņots, Latvija paudusi gatavību tuvākajos pāris gados brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.
