Sociālantropoloģe par ažiotāžu ap tikumību: Mēs stiepjam līdzi padomju pagātni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Diskusijas par tikumību un vēlme pārbaudīt izglītības saturu, ko izraisīja vidusskolā analizētais dzejolis ar necenzēto vārdu,  liecina, ka Latvijas sabiedrība joprojām “stiepj līdzi padomju pagātni”. Turklāt pārlieku liela iejaukšanas izglītības saturā var novest pie tā, ka skolās iemācīs dubultmorāli un saražos propagandai viegli pakļaujamo masu, tā Latvijas Radio raidījumā “Aktuālais temats” pauda sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

Putniņa norādīja, ka līdzīgi mēģinājumi valstij regulēt mākslas vai izglītības jomu ir vērojami Krievijā, un tas, kas notiek Latvijā, parāda, ka “mēs stiepjam līdzi kopīgo sociālistisko pagātni, nedaudz pārveidojot”.

Latvijā ir paradoksāli tas, ka tā tikumība pati par sevi vēl nav definēta, mēs ieviešam likuma grozījumus, kas paredz ievērot tikumisko audzināšanu skolās,  “pirms zinām, ko mēs ieviešam”, sacīja Putniņa.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Viņasprāt, tas liecina, ka tikumu aizsardzība un popularizēšana nebija šo grozījumu mērķis. Ar tikumību mūsu kultūrā saprot cilvēku iekšējās kvalitātes, viņa rakstura un izturēšanas iezīmes, kas samērojama ar citiem apkārt.  Tikumība ir zelta vidusceļš starp kādu īpašību pārmērību un to trūkumu, “kaut kas tāds, caur ko mēs saistāmies ar citiem cilvēkiem, mūsu rīcības principi, vērtības, kas izpaužas komunikācijā ar citiem cilvēkiem”, skaidroja Putniņa.

Savukārt noteikšana, kas ir tikumiski, ir varas izpausme, un šajā gadījumā politiķi parāda, ka viņiem ir vara, ir arī zināmi populisma mēģinājumi. Rezultātā arī skolu līmenī sāk viens otru denuncēt, izrēķināties ar skolotājiem, ar skolasbiedriem, kas nosūdzēja skolotāju. Tā sabiedrība tiek ierauta “tajā slimībā, kas vajāja mūs padomju laikā, un izskatās, šī slimība nav pārgājusi”, sacīja Putniņa.

Viņa atzina, ka gadījums ar vidusskolā analizēto dzejoli, kas saturēja necenzēto vārdu un izraisīja vecāku sašutumu, novedīs pie tā, ka pašcenzūras latiņa augs – “kurš skolotājs gan gribēs riskēt, jo tas ierocis [vērsties pret skolotājiem] vecāku rokās bija, bet tagad tas ir pielādēts un var izšaut”.

Putniņa gan norādīja, ka ar izglītības sistēmu neapmierinātie vecāki ir visur, bet tas, ka valsts uzņemas regulēt tikumības jautājumus tā vietā, lai izglītību uzticētu speciālistiem, “ir mūsu pēcpadomju telpas iezīme”.

“Ja mēs būtu tikumiski cilvēki, mums šādu diskusiju nebūtu. Tagad mēs riskējam skolā iemācīt dubulto morāli; tā bija padomju laikā - skolās iemācījās domāt vienu, runāt citu,” atgādināja sociālantropoloģe.

Viņa arī norādīja, ka šāda veidā skolas “saražo viegli propagandai pakļaujamo masu”, ja nevar iemācīt kritisko domāšanu, ja pasniedz tikai vienu viedokli.  

Bet tikpat bēdīgi ir arī tas, ka visu šo diskusiju rezultātā sabiedrība sāk ņirgāties par tikumību vispār, “jo tieši tikumības deficīts mūs novedis pie šīs problēmas”, sacīja Putniņa.

Jau ziņots, ka nesen izglītības likumā iestrādātās normas par tikumisko audzināšanu, bet pagājušajā nedēļā plašu rezonansi izraisīja par tikumības un iecietības cenzūru nodēvētie Rīgas domes lēmumi. Vispirms no Rīgas ielām pazuda plakāti ar aicinājumu uz iecietību pret invalīdiem, HIV slimajiem un seksuālām minoritātēm, kurus "Saskaņas" frakcijas deputāte Jūlija Stepaņenko publiski nodēvēja par ķēzījumu.

Vēl vienu komentāru vilni raisīja Rīgas mēra Nils Ušakovs (“Saskaņa”) lēmums pārbaudīt mācību materiālu izmantošanu Rīgas skolās pēc tam, kad Āgenskalna valsts ģimnāzijas skolotāja uzdeva vidusskolas klasē analizēt Agneses Krivades dzejoli, kurā ir vairāki necenzēti vārdi.

Bet žurnāls "Ir" vēstīja, ka Rīgas 1. ģimnāzijas direktors nav atļāvis rādīt, pēc viņa domām, provokatīvu filmu skolēniem, jo tā paredzēta tikai pilngadīgiem cilvēkiem. Tikmēr Rīgas Lietuviešu vidusskolā notiek satura pārbaudes pēc Ginta Budes lekcijas par skolas formām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti