Viens no līdzšinējiem novērojamiem – ziņa par ārkārtējo situāciju uzreiz pēc tās izsludināšanas "neaizgāja vienlīdz ātri līdz citu valodu videi Latvijā". "To es novēroju arī savā mikrorajonā Rīgā, kur dzīvo lielākoties krievvalodīgi cilvēki,
tur šī veikalu izpirkšana vai došanās uz veikalu un paradumu maiņa notika gana lēni (..)," sacīja Putniņa,
norādot, ka arī krievvalodīgo bērnudārzos rosība pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija gana liela, kamēr latviešu valodā runājošajos dārziņos jau bija manāma plūsmas mazināšanās.
"(..) Tas arī skaidrs, jo Latvijā mums trūkst tāda apziņošanas mehānisma tieši krievvalodīgajā vidē dzīvojošajiem," klāstīja Putniņa.
KONTEKSTS:
Ar mērķi ierobežot infekcijas Covid-19 izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti.
Līdz ceturtdienai, 19. martam, Latvijā apstiprināti 86 "Covid-19" gadījumi.
