12.Saeimas sasaukuma pēdējā darbības gadā deputāti izskata jau trīs ierosinājumus, kas saistīti ar svētku vai atzīmējamo dienu noteikšanu. Martā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu par brīvdienas noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos, kas iepriekš parlamentā bija nonācis vairākkārt pēdējo 15 gadu laikā, tāpat komisijām nodota iecere noteikt 11.novembri, Lāčplēša dienu, par svētku dienu, bet Nacionālās apvienības iecere noteikt 16.martu par Latviešu leģionāru atceres dienu ir noraidīta.
Putniņa sacīja, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar darbiniekiem Eiropā, jau tagad strādā vidēji vairāk stundu, kas, iespējams, ir problēma un iemesls zemākai efektivitātei, jo cilvēki ir pārstrādājušies un arī nejūtas droši.
Taču vienkārši ieliekot jaunu svētku dienu, tai nebūs satura un piepildījuma. Putniņa norādīja, ka līdz pēdējiem gadiem tā bija, piemēram, ar 4.maiju – svētku diena bija izcīnīta, bet tie bija tukši svētki, kad “cilvēki apkopj savus mazdārziņus, kam ir”, bija noteikta brīva diena, bet bija neērtības sajūta par to.
Putniņa atzina, ka pareizticīgo Ziemassvētki noteiktai sabiedrības daļai būtu piepildīti, jo cilvēki jau atzīmē šos svētkus. Bet, iespējams, labāks risinājums būtu noteikt tiesības vienoties ar darba devēju par konkrētu dienu izmantošanu kā brīvdienu.
Savukārt 11.novembra svētki lielā mērā dublē 18.novembri, tos noteikti var piepildīt, bet pašlaik ir izveidojusies šo svētku atzīmēšanas kārtība, kas pieskaņojusies tam, ka tā nav brīvdiena.
