Pirmās grupas redzes invalīde Diāna Pikka šodien piketēt pie valdības nama pagaidām nav atgriezusies. Vakar Valsts kancelejas darbinieki viņai palīdzēja nokļūt līdz naktsmājām Rīgā, bet kundze solīja turpināt protestu tik ilgi, kamēr viņas problēmas tikšot uzklausītas:
„Latvijas valstī kopš 2013.gada 1. janvāra pieņemts lēmums par asistenta pakalpojumu – man viņš nav, nevienam invalīdam Krāslavā nav, jo Krāslavā ir ārkārtīgi psiholoģiski grūti pārorientēties uz to, ka vairs nevar invalīdus iebāzt pansionātā bez tiesas, ka nu ir jāorganizē viņu aprūpe citādāk,” stāsta Pikkas kundze.
Krāslavas novada sociālajā dienestā gan stāsta ko pavisam citu:
„Viņa uz rokas ir saņēmusi lēmumu par asistenta pakalpojumu piešķiršanu. Viņa tika aicināta uz dienestu noslēgt līgumu, atnākot viņa uzrakstīja iesniegumu un atteicās no asistenta pakalpojuma un pamatoja, ka uz to brīdi tas viņai nav aktuāli. Cita iesnieguma nav un līdz ar to nekāds līgums netika slēgts.”
Sociālā dienesta vadītāja Vija Bārtule skaidro, ka atkārtoti asistenta pakalpojumus Pikkas kundze nav lūgusi, lai gan asistents ir pieejams un citi Krāslavā tos izmanto. Bārtule atzīst, ka sarežģītas attiecības ar Pikkas kundzi pašvaldībai ir jau daudzus gadus. Arī iepriekš viņai piešķirtas aprūpētājas, bet kundze no tām drīz vien atteikusies.
„Tas, ka viņai nav sniegta palīdzība, pilnīgi nav taisnība, jo pagasts ar savu mašīnu viņu ved tur, kur viņa grib un principā arī, kad grib. Viņai tika savā laikā sociālais dzīvoklis piedāvāts Krāslavā, kur viņa gandrīz ziemu nodzīvoja. Palīdzība viņai ļoti daudz ir sniegta gan natūrā, gan naudā. Kā palīdzējām, tā arī palīdzēsim un tās iespējas ir dažādas, bet vienīgi par pansionātu tur pagaidām neiet runa,” saka Bārtule.
Diānas Pikkas vārds ir labi zināms arī Tiesībsarga birojam un Labklājības ministrijai (LM), kurai Pikka raksta vēstules jau vismaz desmit gadu. Ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta vadītāja vietniece Ilze Skrodele-Dubrovska vērtē, ka šajā gadījumā sociālais dienests darījis visu iespējamo, lai kundzei palīdzētu:
„Bet apzinoties klientes psihoemocionālo situāciju, es atļaujos secināt, ka primāri būtu jādomā par nepieciešamo atbalstu tieši no veselības aprūpes speciālistu puses, kas iesaistītos, jo no sociālās puses profesionālī dara visu iespējamo.”
Eksperte atzīst, ka Diāna Pikka nav vienīgais gadījums LM redzeslokā, un par šādām situācijām tiekot informēta arī Veselības ministrija.
