Šnore: Piecu namu atdošana Suharenko vadītajai organizācijai būtu apšaubāma

Piecu nekustamo īpašumu atdošana baņķiera Arkādija Suharenko vadītajai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei būtu apšaubāms solis, diskusijas laikā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” sacīja Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība).

Ziņots, ka Nacionālā apvienība (NA) līdz šim ir bijusi visskeptiskākā no koalīcijas partijām jautājumā par nekustamo īpašumu atdošanu ebreju kopienai. Pagājušajā nedēļā „nacionāļu” Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš gan sāka ieturēt pielādīgāku nostāju, pieļaujot, ka trīs īpašumi Rīgā un pa vienam Jūrmalā un Kandavā tiešām varētu nonākt kopienas īpašumā.

Taču Šnore pirmdien raidījumā norādīja, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir relatīvi nesen dibināta organizācija, kuras vadītājiem nav nekāda sakara ar vēsturisko ebreju kopienu. Pēc viņa teiktā, vienīgā organizācija, kurai, iespējams, būtu tiesības uz īpašumiem, ir ebreju reliģiskā organizācija „Šamir”. Deputāts uzsvēra, ka, atdodot īpašumus, nedrīkst ignorēt pārējās ebreju organizācijas.

Šnore piebilda, ka daudzi ebreji ir cīnījušies par Latvijas neatkarību, taču nav zināms, vai Suharenko vispār pat prot latviešu valodu.

Likumprojekti paredz, ka kopienai tiks atdotas ēkas Rīgā Abrenes ielā 2, E. Birznieka-Upīša ielā 12, kā arī atdot ēku Ludzas ielā 25. Paredzēts, ka attiecībā uz ēku Abrenes ielā tiks kompensēti līdzekļi VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kurus bija paredzēts iegūt, pārdodot šo ēku. Tāpat ir paredzēts kompensēt arodskolai neieņemtās nomas maksas par ēku E. Birznieka-Upīša ielā.

Tāpat kopienai varētu tikt atdoti īpašumi, kas atrodas Jūrmalā, Kļavu ielā 13, un Kandavā, Lielajā ielā 31.

Jautājums ap nekustamo īpašumu atdošanu ebreju kopienai ilgst jau gadiem. Pašreizējā notikumu attīstība, kā iepriekš norādīja LTV "Panorāma", ir aizsākusies līdz ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") vizīti ASV, kas sākas ceturtdien. Koalīcijas partijās sākotnēji viedoklis bija atšķirīgs - kamēr "Vienotība" un ZZS atbalstīja īpašumu nodošanu ebreju kopienai, Nacionālā apvienība ieturēja atturīgāku pozīciju. Tiesa, trešdien NA jau kļuva pielaidīgāka, jo kompensācijas no valsts vairs netiek prasītas. 2012.gadā, apgalvojot, ka tieši nesaskaņu dēļ ap ebreju īpašumu restitūciju, no amata atkāpās toreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti