Snieguma finansējums augstskolas atalgo par jaunu mācībspēku un pētnieku piesaisti, kā arī par pētniecībai un radošajam darbam iegūto finansējumu no starptautiskiem projektiem, līgumdarbiem un pašvaldībām. Tā IZM vēlas panākt, lai augstskolas pašas aktīvi meklē finansējumu pētniecībai, stāsta ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa:
''Pētniecībā un arī radošajā darbībā, ja tev ir finansējums, tev ir projekti, tad tu to vari darīt. Tikai pēc tam, kad tev ir projekti, finansējums un tu vari strādāt, tad tev rezultātā rodas publikācijas vai kādi jauni produkti vai projekti, vai filmas, vai mākslas darbi. Tas ir tāds pirmais solis loģiskajā ķēdē. Bet tas pamatmērķis, protams, ir kvalitāte.''
Gandrīz divus miljonus eiro par sniegumu ieguvusi ir Rīgas Tehniskā universitāte. Ar pusotru miljonu seko Latvijas Universitāte (LU), taču kaut nelielu daļu no kopumā 5,5 miljoniem ir ieguvušas 16 augstskolas. Jauno sistēmu atzinīgi vērtē Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis.
''Ja labi atceras vēsturi, vēl 2007. gadā pirms visiem Roberta Ķīļa aizsākumiem un diskusijām, mēs jau paši bijām nonākuši pie tā, ka Latvijas apstākļiem laikam labākais variants ir šis finansējuma modelis, kas ir saistīts ar rezultatīvajiem rādītājiem. Tāpēc pašu modeli kā tādu es vienmēr esmu vērtējis ļoti pozitīvi. Un sadalījums arī - nu, kāds sanāk, tāds sanāk. ''
Par pašvaldību finansējumu kā atsevišķu kritēriju modelī iestājās Ventspils Augstskola. Tagad augstskolai tas ir vainagojies ar apskaužamiem panākumiem. Tā kā pagājušajā gadā augstskola ir spējusi no vietējās varas piesaistīt gandrīz miljonu eiro, ministrija tagad Ventspils Augstskolu atalgos ar vēl pusmiljonu. Par to gandarīta ir Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde.
''Tā tas ir sanācis, gan arī pēc tā, ka pašvaldībai jau izsenis ir tāda politika, ka viņa atbalsta augstskolu un arī zinātnisko darbību augstskolā. Šeit jāpiemin ir Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs un Irbenes radio antenu komplekss, kas ir ļoti liela mēroga zinātnes infrastruktūras objekts. Šo objektu, tā bija pašvaldības iniciatīva, augstskola savā laikā pārņēma, un [no pašvaldības ir] arī līdzfinansējums projektiem. Tātad ienes papildus naudu augstākās izglītības un zinātnes sistēmā Latvijā, kas bija viens no tādiem ministrijas argumentiem, kāpēc tas bija labi,'' klāsta Rēvalde.
Nākamgad snieguma finansējums augstskolām būs lielāks un sasniegs 6,5 miljonus eiro. Augstākās izglītības finansēšanas modelis gan vēl būs daudzu diskusiju krustugunīs, jo vēl ir jāvienojas par galveno – kā apmaksāt studijas, saka Izglītības ministrijas pārstāve Agrita Kiopa:
''Vai godīgāk būtu savādāka sistēma, kur katrs līdzmaksātu, vai šīs bezmaksas vietas pienāktos tiem cilvēkiem, kam ir labākas sekmes, vai pienāktos tiem cilvēkiem, kuriem ir lielāka vajadzība? Šie jautājumi šobrīd nav skarti. Kāpēc? Tāpēc, ka, strādājot ar šo modeli, mēs prioritizējām kvalitāti un izglītības izpildes daļu, un tad tālāk mēs varēsim ķerties klāt arī pie šī jautājuma. Neizbēgami nāksies ķerties klāt.''
Šobrīd valsts budžeta vietas finansē tikai aptuveni divu trešdaļu apmērā no kopējām izmaksām. Tādēļ maksājošie studenti maksā ne tikai par sevi, bet arī par tiem, kas ir ieguvuši budžeta vietas.
