Šmits stāstīja, ka ir kandidāts ar savādāku redzējumu nekā pārējie, un vēlas panākt "vismaz debates par to, kas jāizdara Latvijai". "Neesmu dzirdējis pārējo divu kandidātu viedokli par to, kā veicināsim labklājību un izaugsmi. Prezidenta pienākumi lakoniski aprakstīti Satversmē [svinīgajā solījumā, uzņemoties amatu]. Ko tad prezidents tur sola? Izdarītu visu, kas viņa spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un iedzīvotāju labklājību," teica Šmits.
Politiķis uzsvēra, ka pirms vairākiem gadiem dalība Eiropas Savienībā un NATO bija galvenais Latvijas mērķis, bet pēc tam tika aizmirsts izvirzīt jaunu. "Tas [mērķis] ir Latvijas ekonomiskā izaugsme. Nākamajos desmit gados dubultot ieņēmumus budžetā. Ja mēs salīdzinām ar konkurentiem Igaunijā, Polijā, tad esam sliktāka vieta, kur atvērt uzņēmumu. Prezidenta funkcionalitāte ir tāda, ka viņš uzliek šo latiņu," uzsvēra Šmits.
KONTEKSTS:
Par spīti opozīcijas iebildumiem Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām veltītā Saeimas sēde notiks jau nākamnedēļ, 29. maijā, plkst. 10. Tādu lēmumu pirmdien, 20. maijā, pieņēma Prezidija un frakciju padome. Šoreiz Valsts prezidentu Saeimā vēlēs atklātā balsojumā.
Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti vienojās Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu. Pirms tam koalīcija vienojās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru. Savukārt atsevišķi partijas "KPV LV" deputāti Valsts prezidenta amatam virza frakcijas deputātu Šmitu.
Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.
