Smiltēns norādīja, ka politiķu rokās nav daudz instrumentu, kā reaģēt uz “oligarhu lietu”, politiķiem nav operatīvo izmeklēšanas iestāžu funkciju, taču parlamentārā izmeklēšanas komisija varēs skaidrot un izgaismot daudzas lietas, kuras, iespējams, jāmaina, lai nepieļautu šādu rīcību ar valsts nozagšanas un varas sagrābšanas pazīmēm.
Deputāts gan piekrita, ka līdzšinējos gadījumos parlamentārās izmeklēšanas komisijas nepieradīja savu efektivitāti, taču šoreiz “Vienotība” piedāvā izveidot nopietnu komisiju, kuru vadītu Andrejs Judins (“Vienotība), kura godaprātu nav iemeslu apšaubīt.
Izmeklēšanas komisijai ir pilnvaras izsaukt lieciniekus un viņi nedrīkst neliecināt, komisija var skaidrot, vai žurnāla “Ir” publiskotās oligarhu sarunas ir autentiskas, kādēļ “oligarhu lietas” kriminālprocess iesprūdis un “nav aizgājis līdz normālam risinājumam, kādu sagaidītu sabiedrība”, norādīja Smiltēns.
Viņš pauda, ka sarunās ir saskatāmas “varas sagrābšanas un valsts nozagšanas pazīmes un, iespējams, noziedzīgie nodarījumi”. Un komisija varētu atrast un iezīmēt tos vājos punktus, kas būtu jāmaina, lai tas nebūtu iespējams.
Smiltēns atzina, ka komisijā būs pārstāvēti Saeimā ievēlētie politiskie spēki, tātad arī “oligarhu sarunās” iesaistīto politiķu partijas, bet šim procesam uzmanību pievērsa mediju un sabiedrība un “mēs ceram, ka, veidojot šādu komisiju, daudzi neuzdrošināsies to torpedēt”.
Savukārt, jautāts par sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, kuras sastāvā ir arī viena no “oligarhu lietā” iesaistītā politiķa Aivara Lemberga partija “Latvijai un Ventspilij”, Smiltēns pauda, ka šajā Saeimā “Vienotībai” nebija īsti alternatīvas.
Viņš norādīja, ka “Vienotības” alternatīva bija palikt opozīcijā vai arī strādāt ar “Saskaņu”, bet, zinot, “kur viņi mēģina aizvilkt valsti”, tas nav iespējams, un “izvēles ir skarbas”, jāsadarbojas ar tiem, ar kuriem tas ir iespējams, lai īstenotu “Vienotības” mērķus un reformas.
Savukārt opozīcijā esošās partijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka politiķi var vērtēt dažādus ētiskus aspektus, bet viņi nav izmeklētāji. Turklāt parlamentārās izmeklēšanas komisijas parasti ir opozīcijas cīņu metodes, bet pašlaik to piedāvā koalīcijas partija, un, ņemot vērā, ka šādas komisijas darbības termiņš parasti ir gads, iespējams, vēlme veidot šo komisiju saistīta ar nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Savukārt iniciatīvu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, visticamāk, varētu atbalstīt arī opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcija.
To Latvijas Radio apliecināja tās priekšsēdētāja Nellija Kleinberga: „Protams, šī lieta ir jāizmeklē. To pierādījumu, lai veiktu kriminālizmeklēšanu, diez vai būs, bet tas tiešām ir tāds emocionāls jautājums. Tās ir sarunas par vērtībām, arī par Saeimas prestižu šajā brīdī. Protams, tas ir noticis sen, bet tas tomēr met ēnu uz visu Saeimas darbu.”
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš šīs nedēļas sākumā aģentūrai LETA paudis, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas reti sasniedz savus mērķus. Viņš izteicies, ka efektīvāks risinājums varētu būt „Rīdzenes” sarunu apspriešana Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Ar „Vienotības” Saeimas frakcijas deputātu balsīm vien nepietiek, lai pieprasītu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi skandalozo „Rīdzenes” sarunu izvērtēšanai. Saskaņā ar Satversmi, izmeklēšanas komisijas tiek veidotas tad, ja to pieprasa ne mazāk kā trešdaļa Saeimas deputātu. Jau nākamnedēļ, kad Saeima pulcēsies uz ārkārtas sēdi nodokļu reformas likumprojektu skatīšanai, varētu sākt deputātu parakstu vākšanu.
Jau ziņots, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunu atšifrējumiem klausāms, kā tā saucamie oligarhi – Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu.
Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos.
Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
Taču daļa publiskoto “oligarhu sarunu” nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā, atklāja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņaprāt, ja publiskotās sarunas ir autentiskas, šai krimināllietai var būt turpinājums. Par to tikšot lemts pēc tam, kad tiks pārbaudīti žurnālā “Ir” publicētie sarunu ieraksti, kas līdz šim nav bijuši prokuratūras rīcībā.
