Dienas ziņas

Kremlis: ES iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kāds ir profesionālās izglītības prestižs Latvijā?

Smiltenes, Ogres un Daugavpils tehnikumos noraida VK pārmetumus par profesionālās izglītības prestižu

Valsts kontroles apjomīgajā revīzijā par profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstību Latvijā izgaismotajām problēmām ar prestižu un jauniešu piesaisti šīm mācību iestādēm nepiekrīt tehnikumi Smiltenē, Ogrē un Daugavpilī.

Veikta profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācija, materiāli tehniskās bāzes modernizācija, kā arī jauna mācību satura izstrāde, kas jauniešiem nodrošina iespēju mācīties mūsdienīgos apstākļos. Tomēr Valsts kontroles revīzijā secināts – tas nav veicinājis jauniešu vēlmi doties uz profesionālajām izglītības iestādēm.

Tikmēr Smiltenes tehnikumā šī gada uzņemšanā izpildīts plāns un par jauniešu trūkumu nesūdzas. Tehnikumā uzskata, ka vislielākā problēma ir sabiedrības uztverē par to, kas ir profesionālā izglītība. Tāpat problēma ir jauno audzēkņu sagatavotības līmenis, kas, iestājoties tehnikumā pēc devītās klases, esot ļoti vājš.

“Ir tāda profesija lopkopības tehniķis, sabiedrības stereotips: ko tu iesi uz lopkopjiem. Nē. Redziet visa tehnoloģija, arī lauksaimniecības tehnoloģija ļoti augstā līmenī pašreiz ir, un  sabiedrībai jāmaina domas,” saka Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis.

Smiltenes tehnikumā sastaptie jaunieši saka, ka mācībām profesionālajā vidusskolā ir vairāki plusi salīdzinājumā ar vispārējo izglītību. Tāpēc viņi izvēlējušies savas skolas gaitas tupināt tieši profesionālajā ievirzē.

“Es tagad apgūstu veterinārmedicīnu – veterinārārsta asistenta profesiju. Jebkurā gadījumā klāt man nāk vidusskolas izglītība. Tas nozīmē, ka es varu stāties jebkurā universitātē, ja es pārdomāju,” saka Smiltenes tehnikuma 1. kursa audzēkne Gerda Katrīna Radziņa.

“Iepriekšējā skolā mēs bijām astoņi bērni. Un ir tā, ka seši cilvēki ir atnākuši mācīties tieši uz šo skolu un divi tomēr aizgāja mācīties uz vidusskolu,” stāsta Smiltenes tehnikuma 1. kursa audzēknis Gustavs Kristers Melbārdis.

Līdzīga situācija arī Ogres tehnikumā, kur pēdējo trīs gadu griezumā audzēkņu skaits ir tikai augšupejošā līknē. Tehnikuma vadība nepiekrīt Valsts kontroles kritikai par to, ka liela daļa absolventu paliek bez darba. Viņu audzēkņiem esot tik labi sasniegumi, ka jau ceturtajā kursā viņi tiek pie darba līgumiem.

“Es šeit īpaši gribētu atzīst audzēkņu darba vidē balstītas mācības, kur audzēkņi jau no pirmā un otrā kursa ir uzņēmumā. Viņi uzreiz jau saprot, vai izvēlētā profesija ir tā, ko viņi nākotnē vēlas darīt,” saka Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante.

Daugavpils tehnikumā savukārt norāda – stereotips, ka uz tehnikumu nāk tie, kuru zināšanas ir zemākas par vidusskolu, jau sen vairs neeksistē.

“Ļoti daudzi tiešām tāpēc, ka es gribu kaut ko pamēģināt ar savām rokām, es redzu šo ierīci, es gribu aiztikt, es gribu grozīt, iemāciet mani, ko es ar to varu darīt un kā es ar to varu pelnīt naudu,” pauž Daugavpils tehnikuma izglītības metodiķe Dina Ļecka.

Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekrīt lielai daļai Valsts kontroles secinājumiem. Gan valstī, gan Eiropā vidējā profesionālā līmeņa speciālisti ir ļoti pieprasīti, un jau šobrīd redzams, ka tie ir augstu novērtēti.

Situāciju skaidro IZM profesionālās izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina:

“Tikai šobrīd ir pienācis tas brīdis, kad pirmie rezultāti īstenojas reālā dzīvē, un mēs redzam arī to, ka patiesībā jaunieši un vecāki novērtē profesionālās izglītības iespējas.”

Liela daļa no absolventiem arī pēc tam studē augstskolās, un rezultāti esot labi. Tomēr ministrijā atzīst, ka nav ieviesta vienota absolventu monitoringa sistēma, un tāpat vēl jāstrādā pie profesionālās izglītības finansēšana sistēmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt