Ar likuma grozījumiem tiks paplašināta definīcija par vardarbību pret bērnu. Vardarbība ir visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. Līdz šim par fizisku vardarbību tika uzskatīts tikai apzināts spēka lietojums saskarsmē ar bērnu jeb sišana.
Sīkāk definēta arī fiziskā vardarbība. Komisija atbalstījusi, ka fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka lietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tostarp tabakas dūmu iedarbībai, tādējādi nosakot, ka bērnu klātbūtnē smēķēt ir aizliegts.
Sabiedrībā izskanējušas bažas par to, ka bērnus varēšot izņemt no ģimenēm jau par to vien, ka vecāki vispār smēķē, pat ja viņi to nedara bērnu klātbūtnē.
Smiltenes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere aģentūrai BNS paskaidroja – lai bāriņtiesa rīkotos, būs nepieciešams, piemēram, ārsta atzinums, ka tabakas dūmu ietekme ir bērna veselībai un dzīvībai bīstama un to ietekmē bērnam izveidojusies kāda hroniska slimība, kā arī var būt policijas sniegtā informācija par vairākkārtīgi sastādītiem administratīvo pārkāpumu protokoliem par smēķēšanu bērna klātbūtnē.
Viņa norādīja, ka tas noteikti būs komplekss darbs ar ģimeni ar dažādām pieejām, lai "no ģimenes izņemtu smēķēšanu", jo bērnam ir jāaug savā ģimenē. Problēmas gan var rasties gadījumos, kad šo likuma normu var izmantot vecāki, kuri šķiras un nevar vienoties par aizgādnību, tad faktoru, ka otrs vecāks vispār smēķē, var vērst pret viņu, lai iegūtu vienpersoniskas aizgādnības tiesības.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis sēdē sacīja, ka situācijas, ka bērni būs jāizņem no ģimenes, ir kompleksas. Vecāki, kuru bērniem ir hroniskas elpošanas ceļu slimības, ko radījusi pastāvīga tabakas dūmu ietekme, bieži vien ir arī alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Šādās situācijās būtu jārod iespēja bērnu no ģimenes izņemt, uzskata Apinis.
Likumprojektā definēts arī bērnu uzraudzības pakalpojums un cilvēki, kuriem nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
MK būs jāizstrādā noteikumi bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanas kārtībai, kas paredz izveidot arī vienotu reģistru. Labklājības ministrija ir vienojusies, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ar papildu finansējumu uzņemtos uzturēt šo pakalpojuma sniedzēju reģistru, kurā būs jāreģistrējas arī individuālām auklītēm.
Būs jāizstrādā nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma, kurā būtu jāiekļauj bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija par bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai. Infromācija šajā sistēmā būtu jāiekļauj no valsts un pašvaldība siestāžu, kā arī ārstniecības personu rīcībā esošajiem datiem. Zīvere sarunā ar aģentūru BNS norādīja, ka tieši šī informācijas sistēma arī būs viens no rīkiem, kā bāriņtiesa vispār uzzinās par to, ka ir jārīkojas, jo "informācijai kaut kā līdz bāriņtiesai ir jānonāk".
Paredzams, ka likumprojektā iekļautās normas pilnvērtīgāk nodrošinās bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām.
Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts pērnā gada maijā.
