Nolaupa bērnu no bērnudārza
Trīsgadīgā bērna vecāki, kuriem aizgādības tiesību nebija, 11.aprīļa rītā kopā ar vēl vienu, mazāku bērnu ieradušies bērnudārzā Smārdē, piezvanījuši pie durvīm. Tās atvērusi auklīte, pieļaujot, ka vecāki nāk pieteikties bērnudārzā, un jautājusi, ko ģimene vēlas.
“Viņa šo ģimeni nepazina. Tika rupji pagrūsta, viņa apkrita; kamēr piecēlās ar visiem puķupodiem, kur iekrita, viņi iekļuva grupā, savu bērnu ieraudzīja, parāva, pagrūda skolotāju. Skolotāja taču nekausies. Pārējo bērnu klātbūtnē tas notika; kāds satraucās, sāka raudāt, un viņi devās prom,” stāsta bērnudārza vadītāja Gunta Lāce.
Tas viss noticis ātri – dažu minūšu laikā. Uzreiz sazvanīta policija. Informēta arī pašvaldības dome un bāriņtiesa.
Vecāki paši bērnu nodeva bāriņtiesai
Tieši ar Engures novada bāriņtiesas vadītājas lēmumu vecākiem bija apturētas aizgādības tiesības. Tur stāsta – bērns Latvijā dzīvo kopš pērnā gada nogales. Turklāt
sākotnēji pēc pašu Vācijā dzīvojošo vecāku gribas un iesnieguma rūpes par viņu bija nodotas bāriņtiesai.
Bāriņtiesa savukārt bērnu bija ievietojusi citā ģimenē. “Esot ģimenē, atklājās fakti, arī bērnudārzā, kas lika domāt, ka vajadzētu skatīties, kas ar bērnu notiek. Bērns tika ievietots krīžu centrā, tika izpētīts, saņemti dokumenti no krīžu centra. Rezultātā mēs bijām spiesti ar vienpersonisku lēmumu pārtraukt šīs aizgādības tiesības abiem vecākiem,” skaidro Engures novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Agnese Baranova.
Pēc tam arī sekojusi bērna nolaupīšana, lai arī
aizvadīto mēnešu laikā interesi par bērnu vecāki nebija izrādījuši.
Vācijā bērns ievietots aprūpes iestādē
Tā kā vecāku pastāvīgā dzīvesvieta ir Vācijā, policijā uzreiz secināts, ka, iespējams, bērns aizvests no Latvijas. Pierobežā izvietotas policijas ekipāžas un brīdināti citvalstu kolēģi. Jau pēc divām stundām bijis skaidrs, ka viņi ir nonākuši Lietuvā, vēlāk ziņas atnāca no Polijas, pēc tam – iebraukuši Vācijā.
Latvijas policija Vācijas kolēģiem jau bija pateikusi iespējamās adreses, kur šos cilvēkus meklēt, un
trešajā dienā pēc nolaupīšanas bērns ievietots jau Vācijas aprūpes iestādē.
Pret vecākiem ierosināts kriminālprocess, bet aizturēti viņi nav. Apcietināšanai citā valstī vajadzīgs tiesas lēmums, kuru tiesai var lūgt tikai prokuratūra, ne policija.
“Līdz ar to mums ir pēc iespējami ātrāk jāpabeidz izmeklēšana pie mums iestādē, jāsavāc visi nepieciešamie pierādījumi, lai mēs varētu nodot šo lietu prokuratūrai. Un prokuratūra tālāk jau prasītu apcietinājum, ja tas būs nepieciešams. Pastāv iespēja, ka vecāki sadarbosies un paši ieradīsies,” skaidro Valsts policijas Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs.
Sekas vecākiem un trauma bērnam
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā uzsver –
pat ja tie ir paša bērna vecāki, šajā gadījumā aizvešana tiešām traktējama kā nolaupīšana.
Šis gan nav tipisks iemesls šādai rīcībai, biežāk tie ir strīdi starp abiem vecākiem, pēc kā viens no viņiem bērnu aizved.
“Ko vajadzēja darīt, lai nenonāktu šajā situācijā – mammai bija jāpilda bāriņtiesas lēmums,” norāda inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktors Agris Skudra.
Inspekcijā arī skaidro - vecākiem bāriņtiesas lēmumu bija iespējas apstrīdēt tiesiskā ceļā.
Bet vai notikušo varēja novērts citi? “Ir tāds apzīmējums kā “lidojuma risks”, ka varētu uzlikt aizliegumu izvest, ja būtu bažas, ka tas varētu notikt. Tad, protams, tiktu informēta policija, varētu informēt bērnudārzu, skolu,” skaidro Skudra.
Inspekcijas speciālisti arī uzsver – svarīgas ne tikai tiesiskās sekas, jāsaprot, ka šāda rīcība atstās emocionālās traumas bērnam. “Tas, ko mēs redzam – vecāki ne vienmēr ir gatavi adekvāti risināt jau ieilgušas sarežģītas konfliktsituācijas un adekvāti un likumiskā ceļā atrast tos ceļus, kā bērnu atgūt, sadarboties ar institūcijām, domāt arī par bērna iespējami mazāku traumēšanu. Lai arī viņam šīs situācija būtu pielāgota, domājot par bērna vajadzībām visās pārmaiņās, kurās bērns tiek ierauts,” saka inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.
Vācijas rīcība vēl nezināma
Vai bērns nonāks atpakaļ Latvijā, pagaidām skaidrības nav. Bāriņtiesa sadarbībā ar Tieslietu ministriju gan gatavo visus nepieciešamos dokumentus.
Pirmie signāli liecinot, ka bez izvērtēšanas Vācijas puse uzreiz nav gatava bērnu sūtīt uz Latviju, jo ilgu laiku viņš dzīvojis arī tajā valstī.
“Kā rīkosies Vācija, to mēs nevaram paredzēt,” piebilst Engures novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Agnese Baranova.
Tieslietu ministrijā norāda, ka tas, cik ātri situācija virzīsies uz priekšu, atkarīgs no lietas apstākļiem, tomēr viss tiekot darīts maksimāli ātri.
