Aivars Lembergs, noslēdzot četru dienu pēdējā vārda izklāstu Rīgas apgabaltiesai, soļo finiša virzienā teju 12 gadus garajā pirmās instances tiesas kriminālprocesā. Ceturtdien tiks aizvadīta jau 770. tiesas sēde kopš 2009. gada 20. augusta, kad Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā no jauna sāka lietas iztiesāšanu.
Krimināllieta ir ar garu vēsturi, tāpēc, lai runātu par Lembergam, viņa dēlam Anrijam Lembergam un biznesa partnerim Ansim Sormulim inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir jāatgriežas divdesmit gadu senā pagātnē.
Teju 280 lappušu apsūdzība
Prokuratūra Lembergam uztur apsūdzību par deviņdesmitajos gados, iespējams, veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ietver kompāniju akciju kapitāldaļu izspiešanu no divām ārvalstu un tikpat Latvijā reģistrētām kompānijām par kopējo vērtību vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Sormuli apsūdz noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanā.
Vēl Lembergam inkriminē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu kopumā par nepilniem 7 miljoniem eiro laikā no 1995. gada beigām līdz 2006. gada jūlijam. Bet pārējie procesā apsūdzētie to esot atbalstījuši. Vēl apsūdzības sarakstu papildina mantisku darījumu veikšana teju miljona eiro apmērā.
Lietas prokurors Aivis Zalužinskis skaidroja: “Tad ir liels apsūdzību apjoms attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, atrodoties interešu konflikta situācijā, kas ir tieši apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Kopumā par 330 lēmumu pieņemšanu, atrodoties interešu konflikta situācijā, esot amatā gan Ventspils pilsētas domē, gan Ventspils brīvostas valdē.”
Tāpat Lembergu apsūdz par īpašuma tiesību nedeklarēšanu 9 gadu garumā.
2005. gada nogalē Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret Lembergu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Kad 2006. gada jūlijā Zaļo un Zemnieku savienība 9. Saeimas vēlēšanās virzīja Lembergu par savu kandidātu Ministru prezidenta amatam, tajā pašā dienā Ģenerālprokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību kukuļdošanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un amatpersonai uzlikto ierobežojumu pārkāpšanā.
Bet 2007. gada martā Lembergu aizturēja, par drošības līdzekli nosakot apcietinājumu, tad ventspilnieks nokļuva Matīsa cietumā. Prokuratūra šādu lēmumu pamatoja, sakot, ka brīvībā apsūdzētais varētu traucēt izmeklēšanu, piemēram, ietekmējot lieciniekus vai viltojot dokumentus. Taču jūlijā apcietinājumu aizstāja ar mājas arestu, jo aizturētajam esot veselības problēmas. Vēlāk arestu atsauca.
2008. gada otrajā pusē prokuratūra, apvienojot divus kriminālprocesus, lietu, šobrīd jau vairāk nekā 300 sējumos, tālāk nodeva Rīgas apgabaltiesai, kas to no jauna sāka skatīt 2009. gada vasarā.
Teju puse nozīmēto tiesu nenotika
Kopš 2009. gada līdz šī gada 10. februārim kopumā nozīmētas 1482 tiesas sēdes. No tām dažādu iemeslu dēļ nenotika 713, informēja apgabaltiesa.
Ievērojams skaits no ik gadus iepriekš plānotajām tiesas sēdēm tika noņemtas no izskatīšanas, jo lietas dalībniekiem vajadzēja iepazīties ar dokumentiem, sagatavoties viedokļa sniegšanai, debatēm vai jaunas apsūdzības iesniegšanai. Sēdes nenotika arī slimības dēļ, galvenokārt apsūdzēto un viņu aizstāvju dēļ. Vairākus desmitus tiesas sēžu ietekmēja apsūdzēto, liecinieku un cietušo citi iemesli, atklāja tiesa.
Prokurors Zalužinskis norādīja, ka šo gadu laikā prokuratūra tikai desmit reizes lūgusi pārcelt sēdes, lai sagatavotos procesam.
“Daļa, manuprāt, tika vilcināta apzināti. Manā ieskatā, daudz kur aizstāvība centās, pratinot lieciniekus, pratināt maksimāli ilgāk, cik ir iespējams. Ieiet nevajadzīgā detalizācijā par kaut kādiem apstākļiem. Par piemēru varu minēt pirmo cietušo, ko pratinājām. Mums vajadzēja tikai četras tiesas sēdes, bet aizstāvība centās pratināt 19 tiesas sēdes.”
Arī šobrīd, lūdzot pēdējo vārdu, Aivars Lembergs vēlējās izteikties 20–30 sēžu garumā. Tikmēr tiesa viņam nozīmēja tikai četras sēdes. Savukārt Anrijam Lembergam un Ansim Sormulim pēdējā vārda teikšanai katram dota viena tiesas sēde.
Arī tad, kad kāds no apsūdzēto aizstāvjiem netika, sēde bija jāatliek, taču laika gaitā, uzlabojot likumdošanu, tiesa var lemt arī par procesuālajām sankcijām.
Lembergam trīs reizes tiesa piemēroja procesuālās sankcijas – naudas sodu par izvairīšanos sniegt liecības pēc būtības jau tad, kad viņam vairākkārt ir izteikti brīdinājumi. Arī daudzkārt viņa aizstāvji saņēma aizrādījumu par procesa novilcināšanu, arī Anrija Lemberga advokāts Oskars Rode.
Neizpratne par apsūdzībām
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības. Lembergs, sakot pēdējo vārdu tiesas sēdēs, vairākkārt norādīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav patiesas.
“Nē, šajā gadījumā Lembergs nefleitē un nepļāpā, un nemuld. Viņš norāda uz pretrunām apsūdzībā, kuras ir spēkā no 2008. gada līdz pat šim brīdim un nav izlabotas, un nav arī novērstas,” sacīja Lembergs.
Prokuratūra 2016. un 2017. gadā grozīja apsūdzības. Prokurors Zalužinskis Latvijas Radio skaidroja, ka apsūdzības tika precizētas. Savukārt Lembergs to uzskata par prettiesisku rīcību.
Lembergs atzīmēja: “Šāda veida manipulācijas norāda uz prokuroru prettiesisku darbību, arī neprofesionālu darbību un, protams, ka tas būtu jāizvērtē.”
Prokurors Zalužinskis nepiekrīt apsūdzētajiem.
“Tāda aizstāvības taktika, tāda pozīcija – apgāzt pilnīgi visu un teikt, ka viss ir pilnīgi nepareizi, pilnīgi aplami, prettiesiski, prokurori ir politiski ietekmēti, tam līdzīgas frāzes un izteikumi. Tāpēc es neredzu šeit, ka varētu uzskatīt, ka tas ir kaut kas pamatots. Tā ir vienkārši tāda aizstāvības taktika. To, vai pamatota, vai nepamatota pateiks tiesa savā spriedumā, visticamāk, pēdējā instancē,” sacīja prokurors.
Prokurors stāstīja, ka, ja tiesa attaisnos apsūdzētos, visticamāk, prokuratūra pārsūdzēs spriedumu, un paredzams, ka līdzīgi rīkosies arī apsūdzēto puse, ja viņus neattaisnos. Tas nozīmē, ka teju 12 gadus ilgais iztiesāšanas process, visticamāk, nebeigsies pirmās instances tiesā.
Lembergam krimināllietā prokuratūra prasa noteikt astoņu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā.
Bet Anrijam Lembergam draud brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem un mantas konfiskācija. Savukārt Sormulim – brīvības atņemšana uz septiņiem gadiem un mantas konfiskācija.
