4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kāpēc Carnikavas dabas parkā «Piejūra» tiek pamatīgi izcirstas priedes?

Smagās meža tehnikas pēdas Piejūras dabas parkā paliks vēl vairākus gadus

Carnikavas iedzīvotāji ir satraukti par Piejūras dabas parkā veiktajiem meža kopšanas darbiem, kuru laikā izcirstas priedes, lai saglabātu pelēko kāpu, un ir atstātas smagās tehnikas pēdas -  dziļas rises. Tiek solīts, ka zemsedze tikšot atjaunota, nolīdzinot rises un paceļot zemsedzi uz augšu, bet jebkurā gadījumā – vairākus gadus šīs pēdas vēl varēs redzēt, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.

Darbi mežā un kāpās notiek Carnikavas ciema līdz Gaujas ietekai jūrā. Carnikavas novada pašvaldības, Attīstības un plānošanas nodaļas projekta vadītāja Gundega Ulme stāstīja, ka tie ir mežaino kāpu biotopa atjaunošanas darbi.

“Paredzētā platība Carnikavā  ir aptuveni 200 hektāri, un notiek valsts mežu zemē. [..]  Kas ir jāzina - šis nav dabiski veidojies mežs, šis ir sēts mežs, ko savulaik - aptuveni pirms 80 gadiem – sēja un stādīja, lai noturētu kāpas. Tagad mežs ir izaudzis, bet jūs redzat, koki ir par biezu, viņi nespēj attīstīties, viņi nespēj augt, un tāpēc viņi ir jāretina,” skaidroja Ulme.

Atzinumu par šo biotopu, kas un cik daudz ir jāretina, sagatavoja vides eksperti, gan vairākkārt apsekojot šo teritoriju, gan tiekoties ar dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem. Ciršanas atļauju izsniedza Valsts mežu dienests, savukārt darbus veic “Latvijas valsts meži”.

No vietējiem iedzīvotājiem gan bieži izskan pārmetumi par smagās tehnikas atstātajām pēdām.

Ulme atzina, ka tehnikas pēdas paliek un paliks vēl pāris gadu, “bet to savādāk izdarīt nevar, to nevar izdarīt ar roku darbu. Otrkārt, lai arī cik mēs rūpīgi plānojām šos  darbus, ko mēs nevarējām ietekmēt, tie ir laikapstākļi šajā ziemā”.

“Protams, nav patīkami, ka ir iedzīvotāju iemīļotās takas un tām pāri ir braukusi traktora tehnika, tas, protams, nav ērti un skaisti, bet tas ir darbu process šobrīd,” sacīja Ulme.

Tiek gan solīts, ka ar īpašu tehniku šī zemsedze tikšot atjaunota, nolīdzinot rises un paceļot zemsedzi uz augšu, bet jebkurā gadījumā – vairākus gadus šīs pēdas vēl varēs redzēt.

Arī pašā piekrastes zonā notiek darbi, viens no tiem - mazo priežu izņemšana no pelēkās kāpas, kas laika gaitā ir apmežojusies.

Vides eksperte – kartogrāfe Agnese Rudusāne skaidroja, ka  “pelēko kāpu zona neatrodas mežu zemē, pelēko kāpu zona atrodas pludmales piekrastes zonā”.

Pašā jūras piekrastē tagad ir izbūvēti erozijas žogi vairāk nekā 4 kilometru garumā.

“Erozijas žogi šeit ir, lai vēja pūstās smiltis aizķertos šajos žogos, uzkrātos, un tas palīdzētu veidot priekškāpu, jo mums šeit ir ļoti intensīva antropogēnā slodze -  cilvēku radīta. Cilvēki vasaras sezonā ļoti intensīvi šīs kāpas nobradā, līdz ar to priekškāpa samazinās, nu un tad mēs palīdzam tai veidoties,” skaidroja Rudusāne.

Veicot pelēkās kāpas atjaunošanas darbus, ir vieni nosacījumi, bet mežaino kāpu biotopā ir jau pavisam citi nosacījumi, kas jāievēro, un tas attiecas arī uz kokiem, kādi tiek cirsti.

Jau pavisam drīz šie darbi tiks pabeigti, taču ir jārēķinās, ka vēl dažus gadus smagās tehnikas pēdas mežā gan vēl būs redzamas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti