Gripas karantīna! Šis uzraksts pie Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) durvīm visdrīzāk vēl kādu laiku netiks noņemts. Saskaņā ar jaunākajiem datiem pagājušajā nedēļā klīniski diagnosticēti 232 jauni gripas gadījumi. Tas ir par 67 saslimušajiem mazāk kā vēl nedēļu iepriekš, taču joprojām epidēmijas līmenī praktiski visā Latvijā. Vienīgi Valmierā un Ventspilī saslimušo skaits vairs neliecina par epidēmiju.
„Es faktiski pēdējo gadu laikā neatceros un, ja mēs salīdzinām ar 2009., 2010. gadu, kad parādījies jaunais pandēmijas apakštips, tad, protams, šī ir ievērojami lielāka epidēmija, un slimnīcā mums jau ir ārstējušais vairāk nekā 800 pacientu un jārēķinās, ka slimnīcā ārstējas tikai smagie gadījumi,” atzīst LIC galvenā ārste Baiba Rozentāle (SC/GKR).
Arī mirušo skaits - 49 gripas slimnieki - ir liels. Viņiem visiem gan bijušas arī citas saslimšanas - hroniskās plaušu slimības, sirds asinsvadu slimības, cukura diabēts, aptaukošanās vai vēl kādas. Taču gripas spēku tas parādījis. Infektoloģijas centrā skaidro - šogad vienlaicīgi jau no paša sākuma cirkulējuši četri gripas apakštipi. Tāpēc arī vīruss tik strauji izplatījies. Pat ja cilvēks ir noturīgs pret vīrusiem, reti kuram ir imunitāte pret visiem gripas paveidiem. Un, ja cirkulē vairāki, risks saslimt ir daudz lielāks. Baiba Rozentāle uzsver - svarīgi tādos brīžos ir pareizi rīkoties.
„Kā es klausos, rekomendē vēdināt telpas, mitri uzkopt un ēst kivi – tas, protams, būtu pareizi, bet uz gripas vīrusu tas nedarbojas. Gripas epidēmijas laikā daudz vairāk būtu jārunā, ka tūlīt ir jāsauc ģimenes ārsts vai smagos gadījumos - ātrā palīdzība, un jāizmanto pretvīrusu preparāti, kas darbojas uz gripas vīrusu,” norāda daktere.
Rozentāle uzskata, ka arī valsts līmenī varēja labāk sagatavoties, jo to, ka gripa būs spēcīga, epidemiologi jau prognozēja. Tas vairāk sagatavotu pacientus un arī ģimenes ārstus un neatliekamo palīdzību, kas dažkārt pacientus nav nogādājuši slimnīcā, kad vajadzētu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) gan uzsver - arī saslimušajiem vajadzētu laikus rīkoties. Taču daudzi mediķa palīdzību meklē tikai pēc vairākām dienām. Turklāt visbiežāk neatliekamās palīdzības vietā, kuras pamatuzdevums ir reaģēt dzīvību apdraudošās situācijās, daudz vairāk palīdzēt var ģimenes ārsts.
„Ģimenes ārsts zina pacienta saslimšanas, varbūt hroniskās kaites. Zina, kam pievērst vēl papildu uzmanību, jo pretējā gadījumā NMPD, ierodoties izsaukumā vai nu cilvēku nogādās slimnīcā vai nu cilvēks paliks mājās, bet tāpat viņa slimība netiek ārstēta, jo mēs ne izsniedzam medikamentus, ne izrakstam receptes. Un jebkurā gadījumā, pēc tam atkārtoti būs jāvēršas pie ģimenes ārsta,” skaidro NMPD pārstāve Ilze Bukša.
Šīs gripas sezonas mācību Slimību profilakses un kontroles centrs plāno ņemt vērā nākamajā. Tā tikšot sagaidīta ar skaidrojošu gripas vakcinēšanās kampaņu, īpašu uzmanību pievēršot riska grupām.
