“Te būtu jārunā plašāk – cik bieži mēs vispār atceramies, ka mums ir krievvalodīgā auditorija. Ir tādas lielās krīzes – Krimas krīze, Covid-19 krīze –, un tad mēs atceramies, ka mums ir šī auditorija, kas būtu jāuzrunā,” teica Sloga.
Viņa norādīja, ka Latvijā ir veiksmīgi strādājoši mediji krievu valodā. Piemēram, Latvijas Radio 4 un “Delfi” krievu valodā.
Vienlaikus problēmas esot redzamas pat sabiedrisko mediju līmenī: “Te mēs varam runāt par Latvijas Televīziju, kur tieši pēc Krievijas iebrukuma Krimā, kad Igaunija izveidoja savu televīzijas kanālu, kas šobrīd ir kanāls numur viens Igaunijas krievvalodīgo vidū, – tad Latvija gadiem domāja, vai mums vajag kanālu vai varbūt multimediju platformu.”
Multimediju platforma krievu valodā gan nesen ir izveidota. Tiesa, Sloga piebilda, ka atkal ir sākušās diskusijas par televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai.
“Šis ir stāsts, kas parāda dažādu lēmuma pieņēmēju nespēju konsekventi ar šo jautājumu strādāt – nostiprināt spēcīgus vietējos medijus arī krievu valodā, lai tie spētu uzrunāt auditoriju,” sacīja Sloga, norādot uz Igaunijas piemēru, kas parādījis – to ir iespējams izdarīt.
Līdzīgi ar problēmām sastapusies iecere izveidot Covid-19 tematam veltītu avīzi krievu valodā. “Un tikmēr šie cilvēki neiegūst informāciju,” Sloga piebilda.
Tāpat Sloga norādīja uz bēdīgu situāciju Latvijas austrumos, kur cilvēki primāri iegūst informāciju no vietējiem medijiem: “Šie mediji vai nu ir politiski saistīti, vai biznesa angažēti, vai vienkārši neprofesionāli. Un te atkal ir jautājums – vai mēs tos stiprinām vai nestiprinām.”
Diskusiju par to, vai objektīva informācija par Covid-19 sasniedz arī Latvijas krieviski runājošos iedzīvotājus, ceturtdien, 30. septembrī, rīko domnīca “Providus”. No plkst.14 to būs iespējams skatīties tiešraidē arī LSM.lv.
