Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Sausums rada zaudējumus zemnieku saimniecībās

Panorāma

Ķemeru sanatoriju plāno pārdot Jūrmalas domei

Reģionālo slimnīcu vadītāji pieprasa līdzvērtīgu finansējumu

Slimnīcu vadītāji konkrētus deputātu solījumus nesagaida

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vērsīsies pie premjera un finanšu ministra, lai meklētu risinājumu reģionālo slimnīcu finansiālajām problēmām. Tā trešdien pēc vairāk nekā divu stundu diskusijām nolemts atbildīgajā komisijā. Konkrētus deputātu solījumus slimnīcu vadītāji gan nesagaidīja.

Slimnīcu vadītāji sēdē norādīja, ka slimnīcās nav vairs kas strādā ar šādu finansējumu, jo jaunie braucot prom, bet atlikušie strādā uz izdegšanas robežas.

"Mēs esam gatavi konstruktīvi strādāt, bet mums ir viens lūgums - lūdzu, šodien mums samaksājiet, to ko mēs esam nopelnījuši darot savu darbu pēc šīs dienas nožēlojamā valsts tarifa - tos nepilnus 1,5 miljonus latu, kas šobrīd ir pretēji gudras un efektīvas sadaļas principiem sadalīti līguma apjomiem. Mēs lūdzam samaksāt tām slimnīcām, kurām ir nesamaksāts par padarīto darbu, tas arī veicinās to izlīdzināšanas programmu, ko mēs nevaram sagaidīt," komisijas sēdē teica Kuldīgas slinnīcas vadītājs Ivars Eglītis (plašāk klāt pievienotajā video).

Reģionālo slimnīcu vadītāji visi kā viens uzsver – rūpes par pacienta veselību vairs nedrīkstot būt pirmajā vietā. Tagad galvenais esot skaitīt, cik pacientus drīkst uzņemt, lai reģionālā slimnīca spētu savilkt gada bilanci. „Neatliekamās palīdzības dienests ik pa brīdim atved kādus pacientus un mūsu uzdevums ir obligāti kādu daļu atraidīt. Tas ir viens no kritērijiem,” saka SIA „Tukuma slimnīca” valdes priekšsēdētāja Dzintra Rabkeviča. Viņai piebalso SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Alīda Vāne. „Trakākais, ka tas ir kvalitātes rādītājs – cik tu esi izmetis pacientus no uzņemšanas nodaļas (..) Rezultātā viņš atgriežas ceturto reizi, jo medikamentus viņš nav varējis atļauties nopirkt, un viņš vēl smagākā stāvoklī nonāk tajā pašā slimnīcā,” saka Vāne.

Reģionālo slimnīcu vadītāji saka – pirms četriem gadiem finansējums samazināts, rēķinot, ka samazināsies slimnīcās uzņemto pacientu skaits. Tas neesot noticis.

Slimnīcu vadītāji apstiprina – daudziem pacientiem nav naudas ambulatorai ārstēšanai, tāpēc nereti pie viņiem nogādā cilvēkus, kas sirgst ar vairākām slimībām. Viņu neuzņemšana ārstniecības iestādē būtu noziegums. „Par ļoti lielu pacientu skaitu valsts nesamaksā (..) Valsts nesamaksā par to tarifu, ko pats ir apstiprinājis,” saka Eglītis.

Cietēju situācijā esot daudz. Vēl viens piemērs – šī paša iemesla dēļ, jaunie ārsti no reģionālajām slimnīcām, pamet Latviju. Savukārt Nacionālā veselības dienesta vadītājs atbild - iespējams, reģionālo slimnīcu saimniekošana nav gana pareiza. „Pemēram, iedodam līdzekļus obsevācijas gultām, kur pacientus var ārstēt vienu dienu, izmeklēt šai slimnīcā un mēs redzam, ka pusgada laikā ir bijuši tikai 16 pacienti....esam samaksājuši 7000 - 8000 latu (..) man rodas jautājums vai tiešām nevar strādāt vēl efektīvāk, un labāk, vai tiešām ir tā, ka tiem slimniekiem visiem tur ir jābūt (..) Tā kā nav tā, ka pacientu mestu ārā no slimnīcas,” atbild Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube.

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule reģionālo slimnīcu problēmu gan atzīst. Taču uzsver, ka pašlaik naudas ir par maz. „36 miljoni mums ir nepieciešami, lai nodzēstu ugunsgrēku, kurš ir gana liels,” viņa saka.

Jau vēstīts, ka situācija veselības aprūpē, īpaši slimnīcu sektorā ir kritiska - ar šādu paziņojumu pie valsts augstākajām amatpersonām vērsušies ārpus Rīgas esošo lokālo un reģionālo slimnīcu vadītāji. Viņi prasa veselības aprūpes finansējumu sadalīt vienlīdzīgi un pildīt valdības solījumus par veselības budžetu četrarpus procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.

Sanākšanas rezultāts Saeimā tiks apkopots vēstulē, kurā uzdos jautājumus Finanšu ministrijai. Sociālo un darba lietu komisiju pārstāvošie Saeimas deputāti piekrīt pie šī jautājuma risināšanas tuvākajā laikā vēl atgriezties. Taču reģionālo slimnīcu vadītāji Saeimas namu pamet ar pārliecību, ka tuvākajā laikā šo jautājumu neviens negrib risināt.

Pērn veselības aprūpei Latvijā atvēlēja 3,4 % no IKP, šogad 3,13 %. Salīdzinot Lietuvā un Igaunijā tie ir 4,7% no IKP. Pasaules veselības organizācija iesaka, ka vēlamais finansējums veselības aprūpei būtu 5% no IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt