"Mūsu galvenais uzdevums – identificēt inficēšanās faktu un nepielaist pie tā, ka saslimis pacients aplipina visus apkārtesošos, un maksimāli ātri viņš jāizolē, turpinot sniegt visu nepieciešamo neatliekamās palīdzības kompleksu," skaidroja Grigorjevs.
Viņš gan norādīja, ka, par laimi, šobrīd Daugavpils slimnīcā vidējais inficēto pacientu skaits nemainās.
Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš sacīja, ka pēc brīvdienām novērots neliels pacientu pieaugums – ja iepriekš tie bija 100–110 pacienti, tad tagad Covid-19 inficēto stacionēto cilvēku skaits pieaudzis līdz 130.
Muciņš gan atzina, ka iepriekšējā vilnī Covid-19 pārsvarā bija pamata saslimšana,
taču tagad ar vīrusu inficētie ir izvietoti visā slimnīcā, nevis sakoncentrēti atsevišķās nodaļās.
Grigorjevs norādīja, ka aizvadītā vīrusa viļņa laikā specializētās vienības atsevišķu ar Covid-19 inficētu pacientu nodalīšanai ir aizpildītas, tāpēc Daugavpils reģionālajā slimnīcā stabilos pēcoperāciju pacientus, lai izolētu viņus no pārējām plūsmām, sūta uz atsevišķu specializētu daudzprofila slimnīcu.
"Jāsaprot, ka daudz atkarīgs no tā, cik operatīvi un ātri var identificēt inficēšanos, jo aizvien biežāk [inficētu pacientu] atklājam jau tranzītpalātās. Cenšamies piestrādāt pie caurlaidības, lai jau uzņemšanas nodaļā varētu identificēt pacientu un laicīgāk dabūtu prom no kopējās plūsmas. Tas būs pamata uzdevums ārstniecības iestādēm, lai varētu laikus veidot pacientu plūsmu sadalījumu un nodrošinātu dubulto neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu," atzina Grigorjevs.
Arī Muciņš sacīja, ka PSKUS tiek darīts viss iespējamais, lai nodalītu pacientu plūsmas un maksimāli ilgi saglabātu "tīro zonu", taču tad, ja pacientu skaits kļūs nekontrolējami liels, no tā var nākties atteikties.
Muciņš arī atklāja, ka Stradiņa slimnīcā pašlaik prombūtnē kovida dēļ ir ap 200 darbinieku, kas tuvojas skaitam "pirmsvakcīnu laikmetā", kad vienlaikus darbnespējā bija ap 250 kolēģiem.
Arī Daugavpilī pieaudzis sasirgušo darbinieku skaits.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
