“Mēs tomēr diezgan skaidri nodefinējām to, kā notiek virsstundu darba samaksa. To mēs diezgan labi noskaidrojām, kā tas ir jādara. Tas nozīmē, ka slimnīcu vadītājiem ir jādala šī virsstundu darba samaksa ārā no kopējā tarifa. Otrs, ka mēs vienojāmies, ka ir jāveido darba grupa kopā ar Veselības ministriju par ārstu rezidentūras plānošanu tuvākajos gados, jo šis ārstu trūkums, kas mums liedz nodrošināt pakalpojumu pašreizējā apjomā, tā ir diezgan liela problēma mūsu Latvijas iedzīvotājiem, līdz ar to mums ir jādomā, kas šos pakalpojumus sniegs pēc tuvākajiem 5-10 gadiem,” klāstīja Kalējs.
“Mums ir jānodrošina rezidentūras apmācība pamata specialitātēs visās slimnīcās, tas nozīmē ķirurgs, traumatologs, anesteziologs, internists. Un tad mēs ejam tālāk pie smalkām, vērtīgām un ļoti dārgām specialitātēm, bet pamatnozare ir neatliekamā palīdzība, kas ir nepieciešama visiem Latvijas iedzīvotājiem,” sacīja Kalējs.
Slimnīcas brīdina, ka darbinieku trūkuma dēļ rindas uz valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem varētu būtiski pieaugt. Kopš ārsti par virsstundām saņem dubultu samaksu, mediķu iespējas pārstrādāt normālo darba laiku ir ierobežotas.
Tas nozīmē, ka darbinieku trūkums kļūs vēl akūtāks un rindas pie speciālistiem - garākas.
Piemēram, pašlaik magnētiskā rezonanse jāgaida kā minimums pusotrs mēnesis Rīgā līdz pat pieciem mēnešiem Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Tikpat garas rindas uz citiem izmeklējumiem. Piemēram, ehokardiogrāfiju, kas ļauj diagnosticēt sirds slimības, Cēsīs nāksies gaidīt pat astoņus mēnešus. Bet no ārstiem - speciālistiem visgarākās rindas pie endokrinologa un asinsvadu ķirurga. Var nākties gaidīt pat septiņus mēnešus.
Ārstniecības iestādes brīdina, ka rindas tuvākā nākotnē varētu kļūt vēl garākas. Tas saistīts ar ieceri ierobežot ārstu un māsu virsstundu skaitu. Ja būs mazāk virsstundu, tad nebūs, kas tās nostrādā. Līdz ar to būs garākas rindas.
“Ar katru kilometru tālāk no Rīgas šī situācija patiesībā kļūst nopietnāka,” brīdināja Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.
“Pēdējos gados, ņemot vērā, ka ir piešķirts papildu finansējums kvotu mazināšanai, nu jau ir tā, ka atsevišķās specialitātēs rindas veido nevis kvotu trūkums, bet cilvēkresursu trūkums, jo pietrūkst speciālistu, kas spēj nodrošināt šo pakalpojumu,” norādīja Liepa.
Alūksnē tāpat kā citviet ārstus motivē ar dzīvokļiem un cita veida atbalstu, taču jaunos speciālistus darbs pierobežā nevilina.
“Ir anesteziologa viena vakance. Ja mēs ņemam vērā, ka ārsti noveco, tad vakances varētu būt kādas trīs vai četras tikai no ārstiem vairākās specialitātēs,” stāstīja Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/par!”) atzina, ka bažas par to, ka rindas nevis saruks, bet pieaugs, pastāv.
Tomēr ministre uzskata, virsstundām jākļūst par izņēmumu. Ārstu algas plāno palielināt katru gadu, lai mediķiem pietiktu ar pamatalgu. Tas varētu motivēt darbiniekus no privātā sektora strādāt valsts slimnīcās.
Veselības ministrija paziņojumā medijiem informēja, ka ministre Ilze Viņķele arī aicināja slimnīcu vadītājus uz iespēju strauji piesaistīt lielu skaitu jaunu mediķu raudzīties objektīvi.
“Neko nelīdz sūdzēties par lietām, kuras nevar nekavējoties atrisināt. Tāpēc agri vai vēlu nāksies pārskatīt to pakalpojumu apjomu, ko ir iespējams nodrošināt ar esošajiem resursiem. Vienlaikus aicinu raudzīties uz tām iespējām, ko sniedz savstarpēja sadarbība starp slimnīcām (nevis konkurence), telemedicīnas iespējas un attālinātu konsultāciju iespējas,” pauda ministre.
Viens no LSB priekšlikumiem bija rezidentūras plānošanā augstāku prioritāti piešķirt ārstu specializācijām, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, piemēram, ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, internists u.c. Viņķele atzina, ka šis ir atbalstāms ierosinājums un šajā jautājumā būtu jāstrādā kopīgi ar universitātēm un Latvijas Ārstu biedrību.
“Kā pozitīvs piemērs tika minēts ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”, kas vērsts uz māsas kompetences pilnveidošanu, nesadrumstalojot to pa vairākām pamatspecialitātēm, bet izveidojot pamatspecialitāti – vispārējās aprūpes māsa. Tāpat ziņojumā rosināts atteikties no sertifikācijas procesa, kam ir atbalsts arī no Latvijas Māsu asociācijas puses,” informēja ministrija.
Savukārt ar Nacionālo veselības dienestu tiks rīkota atsevišķa tikšanās par valsts apmaksātas aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifiem un to pārskatīšanas plānu. Jautājumā par ārstu specializāciju un rezidentu iesaistes apmēru ārstniecības procesā tiks rīkota tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrību.
Stājoties veselības ministres amatā, Viņķele solīja definēt saprātīgu rindā gaidīšanas laiku. Tomēr tas vēl nav izdarīts. Kad par to vienosies, slimnīcas, kas termiņus nevarēs ievērot, būs spiestas no atsevišķiem pakalpojumiem atteikties, un pacientu plūsmu novirzīs tur, kur ārstniecības iestādes šos pakalpojumus spēj sniegt lielākā apjomā.
Tā, piemēram, personāla trūkuma dēļ pirms vairākiem gadiem slēdza dzemdību nodaļu Cēsu klīnikā. Pēc Slimnīcu biedrības aplēsēm, medicīnas nozarē patlaban strādā 20 000 cilvēku, bet nepieciešamība pēc darbaspēka esot divreiz lielāka.
