ĪSUMĀ:
- Daugavpils slimnīca gatavojusies, bet tik un tā trūkst vietu un aprīkojuma.
- Jēkabpilī nerēķinājās ar tik smagu Covid-19 situāciju slimnīcās; vēl notiek pārbūve.
- NMPD norāda - dažās slimnīcās Covid-19 pacientus traucē uzņemt pārbūve.
- Veselības ministrija neakcentē, ka gatavošanās Covid-19 krīzei nav pabeigta.
- Ministrijā skaidro - medicīnas iekārtas nevar iegādāties, jo tirgū to trūkst.
Slimnīcās trūkst aprīkojuma
Uz iespēju robežas Covid-19 pacientu aprūpē slimnīcas balansē jau vairākas nedēļas. Daugavpils reģionālajā slimnīcā šajā laikā ik dienu slimnīcā ir ap 240 pacientu, daždien teju 260, kas šai slimnīcai plānos ir maksimālā robeža. Vairāk pacientu ir tikai Rīgas Austrumu slimnīcā. Līdz ar straujo Covid-19 slimnieku pieplūdumu krīzes brīži piedzīvoti vairākkārt. “Piemēram, Krāslava palīdzēja uzreiz un atveda astoņas gultas, kad mums, nu, dikti vajadzēja. Jo mēs citādāk nevarējām laicīgi atvērt nodaļu. Mums tas līdzēja noturēties vienas brīvdienas,” situāciju raksturoja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Gatavojoties Covid-19 uzliesmojumam, jau iepriekš ierīkotas papildu gultas un pielāgotas esošās, iegādātas plaušu mākslīgās ventilēšanas iekārtas, portatīvais rentgens, monitorēšanas sistēmas un ārpus slimnīcu korpusiem kā palātas izvietoti labiekārtoti moduļu namiņi. Tomēr arī ar iepriekš sagatavoto vairs nepietiek.
Šajā vilnī Covid-19 pacientu Daugavpils slimnīcā ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā.
Semjonovs stāstīja: “Pavisam nesen mums no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta noliktavām atveda 36 gultas. Protams, tās ir novecojušas gultas, funkcionālās gultas, ko grasījās universitātes slimnīcas norakstīt, bet, ja salīdzinām ar tām gultām, uz kurām mums jau ir nācies likt pacientus, uz kurām droši vien nevienam negribētos gulēt, nu, tad, protams, tas ir bonuss.”
No 86 miljonu piešķīruma, ko valsts šī gada laikā iedalīja slimnīcu kapacitātes celšanai, Daugavpils slimnīcai gultām un iekārtām gan tika tikai nedaudz vairāk nekā miljons eiro. Lauvas tiesa atvēlēta lielajām slimnīcām Rīgā, kas pārbūvē arī savas ēkas, lai varētu nošķirt pacientu plūsmas. Bet no reģionu slimnīcām visvairāk – ap pieciem miljoniem eiro piešķīra Jēkabpils reģionālajai slimnīcai. Tajā šobrīd dienā aprūpē 50 līdz 60 Covid-19 pacientus.
Slimnīcas vadība gan atrunājas, ka vairāk ticis, jo pašā sākumā neesot iedalīts nekas. Tomēr arī prāvāki līdzekļi uzreiz nedod lielāku gatavību. Jaunās intensīvās terapijas telpas vēl tikai būvē, un tās būs gatavas decembrī, lai gan Covid-19 viļņa kulminācija ir šobrīd. “Redziet, ar to – par vēlu – ir tā, ka mēs nezinājām, kāds būs šīs vilnis, un mēs nezinām, kas būs pēc gada, ja pavisam godīgi. Varbūt atkal kaut kas mainīsies, un varbūt atkal būs kaut kas savādāks. Nu, liekas, ka vairs jau trakāk nevar būt.
Pirmajā vilnī mums arī likās, ka trakāk vairs nevar būt,”
sacīja Jēkabpils slimnīcas valdes loceklis Renārs Putniņš.
Nepabeigtie remontdarbi gan nenozīmē, ka pacienti uzņemti netiek. Sākotnēji jau seši pacienti likās daudz, taču tagad šis skaits audzis desmitkārt. Nodrošināta tiek arī intensīvā terapija, taču nepiemērotākos apstākļos. “Uz doto mirkli [2. novembrī] mums pēc plāna ir septiņām reanimācijas gultām jābūt, bet ir 10 realitātē. Mēs jau strādājam pāri tai normai. Un vēl trīs pacienti gaida vietu reanimācijā, kuriem ir nepieciešama [plaušu] mākslīgā ventilācija. Ārsti bezmaz stāv ar ambulu maisu klāt un gatavi jebkurā brīdī sākt elpināt,” skaidroja Putniņš.
Līdzīgi remontdarbi turpinās arī citās slimnīcās; pārbūves finansē arī no citiem avotiem, piemēram, Eiropas fondiem. Un ne visur izdodas paralēli atrast vietu Covid-19 pacientiem, kaut ko vienkārši pielāgojot. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule atzina, ka arī tas ietekmē situāciju. “Jo visa šī infrastruktūra, kas tagad tiek pielāgota, viņa faktiski nav lietojama. Mums ir dažas slimnīcas, kur ir mazākas iespējas izvērst gultas tikai tāpēc, ka tur norit remontdarbi, piemēram, Jūrmalas slimnīca vai Dobeles slimnīca,” skaidroja Cipule.
Medicīnas aprīkojums tirgū ir ļoti pieprasīts
Veselības ministrija, skaidrojot valdībai, kur palikuši Covid-19 laika ieguldījumi, līdz šim gan nav īpaši uzsvērusi, ka patiesībā gatavošanās darbi nemaz nav pabeigti. Vislielākā vēl neiztērētā summa no piešķirtajiem 86 miljoniem ir investīcijām, proti, nodaļu un ēku pārbūvēm. Taču ne visur ir pabeigta arī gultu iegāde un aprīkošana.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika norādīja: “Gultu iegādes, respektīvi, aprīkojuma iegādes ir jāpabeidz līdz šī gada beigām.
Un tur ir arī iepirkumi, kurus nevarēja realizēt uzreiz pavasarī, kad šie iepirkumi bija aktuāli. Jo vienkārši šīs iekārtas nav pieejamas.
Mums arī ir jārēķinās ar to, ka tirgus jau visā pasaulē ir vienots (..) Kaut vai par tām pašām skābekļa trubām. Tās šobrīd ir ļoti liels deficīts. Jo ļoti daudzas valstis acīmredzot dara tieši to pašu, ko mēs, viņas rekonstruē savas skābekļa sistēmas, lai varētu pielāgoties nākošajām Covid-19 krīzēm.”
Papildus tam jau top jauni finanšu pieprasījumi, lai sagatavotos tam, kas iepriekš nebija plānots. Proti, vairāk nekā 2000 un 3000 Covid-19 pacientu uzņemšanai slimnīcās. Veselības ministrija rēķina, ka no valsts budžeta tam vajadzēs sešus ar pusi miljonus eiro. Aprēķini gan mainās uz katru valdības sēdi, un skaidru ainu no tiem vēl grūti izlobīt.
“Temps tiešām bija ļoti straujš, tik straujam kāpumam, faktiski jāsaka, bijām gatavi, bet tas mums lika saprast, ka mums ir jābūt plānam, kas notiek tālāk. Un to mēs arī izveidojām. Paldies visiem, kas spiesti iesaistīties. Mēs arī ļoti ceram, ka šis gultu plāns mums nebūs jāizvērš,” piebilda ministrijas valsts sekretāre.
Latvijas slimnīcas gaida arī papildu resursus no ārvalstu palīdzības, kas pa daļai novembra pirmajā nedēļā jau izdalīta. Vēlāk viss sagādātais būs jāatdod atpakaļ. Slimnīcās saka – tā arī ir racionālāk, nekā vēl klāt jau sagādātajam nopirkt iekārtas, kuras pēc uzliesmojuma beigām krās putekļus un būs jānoraksta. Taču, pirms to prasīt, bija jāpieņem lēmums samazināt aprūpes kvalitāti uz personāla rēķina. Mediķus no ārvalstu palīdzības Veselības ministrija pagaidām nedomā prasīt. Lai būtu, kas strādā ar pacientiem daudzkārt lielākā skaitā un ar papildu sagādātajām medicīnas ierīcēm, samazinātas kvalitātes prasības, proti, palielināts pacientu skaits, kurš vienam ārstam vai medmāsai jāaprūpē.
