Dienas notikumu apskats

Spānijas prokuratūra draud aizturēt Katalonijas vadītājus

Dienas notikumu apskats

Tramps radikāli maina domas par «Sapņotāju» programmu

Slimnīcu parādu dzēšanai valdība novirza 16,4 miljonus eiro

Slimnīcu parādu dzēšanai valdība novirza 16,4 miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ir sākusies jauna dzīve – vairs nebūs jaunu parādu dzēšanas pieprasījumu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (Stradiņa slimnīca). Tā pēc valdības ārkārtas sēdes ceturtdien, 14. septembrī, medijiem teica premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). Lai uzlabotu abu slimnīcu maksātspējas rādītājus, valdība ceturtdien nolēma slimnīcu pamatkapitālos ieguldīt kopumā 16,4 miljonus eiro.

Lielās universitātes slimnīcas saviem piegādātājiem parādā palikušas par visdažādākajām medicīnas precēm, piemēram, cimdiem, sistēmām, infūzijas šķidrumiem un arī medikamentiem. RAKUS maksājumi par saistībām – 11 miljoni eiro – uzkrājušies jau no 2011. gada, Stradiņa slimnīcā saistības – 5,4 miljoni ir par šo gadu. Par to slimnīcas vēstīja Saeimas Sociālo lietu komisijai.

Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē slimnīcu lūgumu atbalstīja. Lai uzlabotu abu slimnīcu maksātspējas rādītājus, valdība lēma to pamatkapitālos ieguldīt 16,4 miljonus eiro.

Premjers Kučinskis ir pārliecināts, ka līdz ar šo parādu dzēšanu, slimnīcās iestāsies jauna dzīve. Veselības nozarei vairs nebūs pārmetumi par desmit gadu veciem parādiem. "Piedāvājums bija, ja Finanšu ministrijai vien šīs iespējas ir šogad, ja pārvaldība sākas nākamajā gadā, tad sākt bez šīs piekabes."

Premjers arī norādīja, ka tiek segti parādi par medicīnas precēm, nevis saistībā, piemēram, ar darba samaksu.

"Šis tiešām tāds glābšanas riņķis bijis no Saeimas Sociālo lietu komisijas abām universitātes slimnīcām," veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka atšķirībā no Stradiņa slimnīcas, RAKUS jau kopš 2011.gada nav saņēmusi naudu parādu dzēšanai. "Tur ir arī stāsts par uzņēmuma nespēju adaptēties konkrētajā situācijā. Bet šobrīd, ņemot vērā to, ka mainījusies valde, svarīgi, ka mēs sākam no punkta, kad parādi ir nosegti."

Ministre arī norāda, ka RAKUS lielā mērā tieši deficīts atalgojuma sadaļā ir bijis viens no iemesliem, kādēļ nav nomaksāti parādi par medicīnas precēm un zālēm. To apstiprināja arī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole.

"Pamatā mēs esam mēģinājuši vienmēr, pirmkārt, samaksāt darbiniekiem atalgojumu, nepieciešamos komunālos maksājumus un tad attiecīgi uz pārējiem maksājumiem apmaksas termiņi ir iekavējušies," stāstīja Pole, norādot, ka šie maksājumi par saistībām uzkrājušies līdz 11 miljoniem eiro, un tas saistīts arī ar RAKUS izveidi.

Stradiņa slimnīcā finanšu deficīts – 5,4 miljoni eiro – izveidojās, šogad ārstējot pacientus. Slimnīca parādā palikusi pārsvarā dažādu medicīnas preču piegādātājiem. 

"Vienreizlietojamie materiāli, to iegāde ir ļoti dārga. Jo mēs vairāk varam izārstēt smagākus pacientus, jo dārgāk viņu ārstēšana mums izmaksā. Tāpēc reāli izveidojusies šī situācija, ka universitātes slimnīcām valsts tarifi par ārstniecības pakalpojumiem ir pamatā orientēti vai ietver vidēja smaguma pacientus," stāstīja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga. 

Parādus sekmējis arī apvienošanas process. Lai radītu milzi – Rīgas Austrumu slimnīcu – desmit gadu laikā ir apvienotas septiņas dažādas ārstniecības iestādes, taču investīcijas apvienošanas procesam netika paredzētas.

Arī pacienti pērn palika “Gaiļezera” slimnīcai parādā 700 000 eiro, un kopējais pacientu parāds pieauga līdz 4,5 miljoniem eiro.  Vidējā parāda summa ir 50  eiro.Taču Austrumu slimnīcu parādu bedrē iegrūdusi ne tik daudz pacientu kavētā nauda, cik valsts tarifs. Tas joprojām ir nepietiekams tik augsta līmeņa komplicētai ārstēšanai.

Tā, piemēram, RAKUS rēķinājusi, ka toksikoloģijas pacienta ārstēšanas faktiskie vidējie izdevumi ir par 1000 eiro lielāki nekā valsts tarifs, bet politraumu ārstēšanas izmaksas pārsniedz valsts tarifu par 10 500 eiro par gadījumu.

Veselības ministre atbild, ka šobrīd ministrija aktīvi risinot tarifu jautājumu, proti, kā valstij apmaksāt slimnīcu padarīto. Ministre gan atzīst, ka tarifu paaugstināšana pagaidām nav iekļauta budžetā. Taču pieaugs mediķu atalgojums un apmaksas princips, skatoties pēc pacienta diagnozes, nevis tikai veiktās manipulācijas.

Slimnīcās sola ekonomēt, arī pārskatot medicīnas preču izlietojumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti