Slimnīcu mediķi aizvien apkopj arī dzērājus

Klāt brīvdienas, un slimnīcu uzņemšanas nodaļās tas nozīmē, ka jārēķinās - būs darbs ne tikai ar sasirgušajiem vai traumas guvušajiem pacientiem, bet arī ar dzērājiem. Šonedēļ par atskurbtuvēm, to nepieciešamību un finansējumu diskutēja arī valdībā un medijos. Bet, kamēr šī problēma nav atrisināta, iereibušo uzņemšanu un atskurbināšanu nākas veikt slimnīcām.

Krievu vai latviešu valodas rupjākās „klasikas” uzklausīšana mediķiem jau ir pierasta  lieta, bet vēl pirms brīža no Līgatnes uz Valmieru atvestais dzērājšoferis Ivans bijis arī itin kareivīgs.

Vīrietis, kaut arī pat ar nespeciālista aci redzams, ka reibums ir pamatīgs, apgalvo, ka, protams, nav dzēris un pie stūres bijusi viņa mīļotā sieviete. No alkohola līmeņa pārbaudes atsakās un brīžam viņa aktivitāti  nākas savaldīt pat trim policistiem. Uzņemšanas nodaļas virsārste Anita Ābele gan saka, ka šis vēl nebūt nav tas agresīvākais klients:

„Tad, kad Valmierā ir svētki, tad mums šīs dienas visvairāk riebjas, bet ne jau svētku dēļ… tad, kad no krūmiem sāk vilkt ārā piekautos, pārdzērušos. un tad mums ir jācīnās… Te viņi ir agresīvi, te viņi mūs apsaukā, te apdraud.”

Kamēr uzņemšanas nodaļā ar mediķiem un policistiem skandalē iereibušais, piebraukusi ātrā palīdzība, atvedot pacientu, kuram nepieciešama palīdzība. Un diemžēl tā ir realitāte, ka sasirgušajiem nākas būt vienās telpās ar iereibušo. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs gan stāsta, ka ir bijusi iecere izveidot atsevišķu telpu agresīvajiem dzērājiem:

„Mēs esam izbūvējuši tādu speciālu izolatoru ar triecienizturīgām durvīm un stiklu - ar domu, ka īpašos gadījumos ievietot kādu īpaši agresīvu pacientu, bet uz doto brīdi mēs neesam to izmantojuši, jo ir cilvēktiesības, kas saka, ka tādos apstākļos nevar ievietot.”

Mediķiem dzērāju apkalpošana  nenoliedzami ir papildu slogs, nereti tie ir arī jāatuto, jāmazgā. Ja ir bažas par kādu dzērumā gūtu traumu, nekavējoši jāveic dārgi izmeklējumi, uz kuriem, piemēram, tomogrāfa izmeklējumiem, parastam pacientam jāgaida rindā pat vairāki mēneši. Un slimnīcai tas ir slogs arī finansiālā ziņā.

„Labi, ja katrs desmitais no šiem klientiem norēķinās par sniegto pakalpojumu, kas izraisa arī slimnīcai zināmus zaudējumus,(..) jo viņiem nav dokumentu, nav naudas (..)” konstatē Muskovs, norādot, ka gadiem jau tiek runāts par atskurbtuvēm, bet līdz reālam darbam nav tikts.

Valmierā un arī apkārtējās pašvaldībās atskurbtuvju nav. Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks vērtē, ka to izveide un uzturēšana pašvaldībai vienai ir pārāk dārgi:

„Šis ir tā kā karsts kartupelis, kas  visu laiku ir pa Rīgu viļāts, trīs atbildīgās ministrijas, šinī gadījumā Iekšlietu, Veselības un pašvaldību, tā īsti nevarēja sadalīt šīs atbildības jomas, un patreizējā brīdī nav šis jautājums atrisināts. Pašvaldībai uzņemties šādu atbildību vienai arī nav pareizi un tas ir finansiāli sāpīgi. Es domāju, ka šim modelim  ir jābūt, ka sadarbojas visas trīs puses.”

Bet kamēr šo „karsto kartupeli” – atskurbtuvju jautājumu – ministrijas piespēlē viena otrai, tikmēr mediķiem jārēķinās, ka viņiem jābūt dzērāju aprūpētājiem.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti