Tā kā pacienti, kurus nepieņem ģimenes ārsti, tagad vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tas slimnīcu personālam nozīmē papildu slodzi. Turklāt slimnīcu personāls izjūt pacientu neapmierinātību, jo šis pakalpojums slimnīcā maksā daudz dārgāk nekā pie ģimenes ārsta, pastāstīja Kalējs.
Tāpat viņš norādīja uz ārstu – speciālistu noslodzi: tā kā streika laikā nosūtījumi netiek izrakstīti, slimnīcās strādājošajiem speciālistiem neesot pietiekams noslogojums. “Līdz ar to viņu reāla dīkstāve. Bet nāk mēneša beigas, un par padarīto darbu viņiem ir jāmaksā.
Ārsts – speciālists tiek turēts dežūrslodzē, algas viņiem jāmaksā,” sacīja Kalējs.
Jau ziņots, ka ģimenes ārsti streiku sāka 3.jūlijā, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
Streika otrajā dienā premjers aicināja uz tikšanos Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju, un ārstu organizācija atsaucās šim aicinājumam, vienlaikus prasot atzīt šo mediķu akciju par streiku. Valdības un ārstu pārstāvju tikšanās notika streika ceturtajā dienā, un abas puses paziņoja, ka sarunās panākts kompromiss par mediķu prasībām.
Taču vēlāk ģimenes ārsti tomēr attiecās pārtraukt streiku, norādot, ka nav panākta vienošanās par kapitācijas naudas palielināšanu arī atalgojuma sadaļā. Sākotnēji ministrija prasībām nepiekrita un sasauca Stratēģiskās padomes sēdi, pēc kuras piedāvāja kapitācijas naudas palielināšanu sasaistīt ar kvalitātes kritēriju izpildi.
Tomēr streika otrās nedēļas sākumā mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu - turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.
