Viņš norādīja, ka kopējais finansējums veselības aprūpei Latvijā jau tā ir niecīgs, un miljona eiro pārdale par labu izmeklējumiem lielākajās Latvijas slimnīcās notiks uz reģionālo slimnīcu rēķina. Tādējādi var ciest ne tikai pacientu veselības aprūpe, bet arī reģionālo slimnīcu personāls.
"[Finansējuma] pārdale saistās ar to, ka jāsamazina arī darbinieku skaits. Līdz ar to tiem ārstiem nebūs darba reģionos. Tas ir tikpat sāpīgs process," skaidroja Kalējs, norādot - tā kā valsts izmeklējumus un konsultācijas reģionālajās slimnīcās apmaksās mazākā apmērā, daļa mediķu var pāriet darbā uz privāto sektoru.
Pēc Kalēja sacītā, lielākā cietēja pēc finansējuma pārdales būs Jēkabpils reģionālā slimnīca, kam finansējums samazināsies par vairāk nekā 200 000 eiro. "Tā skepse ir diezgan pamatīga," atzina Kalējs, gan norādot, ka veselības ministra Gunta Belēviča (Zaļo un zemnieku savienība) iespējas prasīt papildu naudu ir ierobežotas.
Tāpēc biedrība grasās šo problēmjautājumu pārrunāt ar premjeru Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība). Tāpat šis jautājums, pēc Kalēja domām, ir jārisina Saeimā.
Ministru prezidents Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka finansējums veselības aprūpē pārdalīts "ne jau aiz labas dzīves", bet naudas trūkuma dēļ.
Kučinskis uzskata, ka veselības ministram Belēvičam ir jārod kompromiss attiecībā uz finansējumu reģionālajām slimnīcām. Ministram ir jāatbild par savu nozari, teica Kučinskis, norādot – "es nevienam neko nesolīšu ministra vietā un ne uz vienu neuzspiedīšu."
Jau ziņots, ka, neapmierināti ar veselības budžeta finansējuma pārdali par labu trim lielajām Rīgas slimnīcām, lielākā daļa reģionālo slimnīcu vadītāju nav parakstījuši valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu līgumu par 2016. gadu un solīja vērsties pie Ministru prezidenta.
