"Pašreizējā situācija nozarē [liecina], ka mēs zaudēsim daudz cilvēku. Māsas, ārstus. Mums tie cilvēkresursi zūd katru gadu. Gadā zaudējam ap 200 ārstu. Puse no ārstiem saka, ka nestrādās Latvijas medicīnā. Mūsu ārstu pieprasījums ārzemēs ir ļoti liels. Ārzemju slimnīcas piedāvā apmaksātu rezidentūru, kompensētu dzīvošanu," teica Kalējs.
Viņš akcentēja, ka veselības aprūpes darbinieku ieskatā ir iespējams nozares budžeta palielinājums par 120 miljoniem. Vairākas veselības aprūpes darbinieku organizācijas aicinājušas atlikt valsts budžeta pieņemšanu un turpināt sarunas par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei 2020. un nākamajos gados. Kalējs intervijā pauda, ka šāds aicinājums nav nekas neparasts, jo Latvija ir arī iepriekš saskārusies ar to, ka budžetu nepieņem laikus.
"Tā problēma ir tāda, ka šajā nozarē darbojas ļoti augsti speciālisti – ķirurgi, anesteziologi, kuru trūkums ir jau tagad un kuri noteikti nesamierinās ar šo algas pielikumu. Tā kā ir diezgan liela neziņa," piebilda Kalējs.
KONTEKSTS:
Novembrī ārsti sākuši un gatavi turpināt cīņu par algu pieaugumu nozarē. 7. novembrī notika pikets pie Saeimas un protesta akcija „Diena bez ārstniecības personas”.
Šāda situācija izveidojusies, jo 13. Saeima vēl pirms valdības izveides piesolīja un likumā noteica, ka budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā būs 120 miljoni eiro. Taču tā vietā nozares prioritātēm paredzēja 50 miljonus eiro, tostarp 42 miljonus mediķu algām. Vēlāk gan premjers pauda, ka šim mērķim iespējams atvēlēt līdz 60 miljoniem eiro, proti, valdība atradusi iespēju mediķu algām pārdalīt vēl 18 miljonus. Bet mediķi uzstāja, ka nav gatavi kompromisam.
