Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Lūgs virsstundas ar dubultu apmaksu

Slimnīcu biedrība draud izsludināt ārkārtas situāciju slimnīcu sektorā

Slimnīcu biedrība izsludinās ārkārtas situāciju slimnīcu sektorā, ja no 1. janvāra spēkā stāsies Satversmes tiesas (ST) spriedums ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, Latvijas Radio pastāstīja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Veselības aprūpes nozares apakšpadome piektdien lēma Saeimu aicināt uz laiku ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus par to saņemto dubultu darba samaksu. Lai to izdarītu, Saeimai jāgroza Ārstniecības likums.

ĪSUMĀ:

  • No 1. janvāra stājas spēkā ST spriedums, kas ierobežos pieļaujamo virsstundu skaitu mediķiem.
  • Slimnīcu biedrībā uzsver, ka darbinieku trūkuma dēļ cietīs pacienti.
  • Saeimu aicina mainīt likumu, lai trīs gadus ārsti varētu strādāt virsstundas, saņemot par tām dubultu likmi.

Ārkārtas situācija medicīnā

Ārkārtas medicīniskā situācija ārstniecības iestādē, pašvaldības administratīvajā teritorijā vai valstī ir tādā gadījumā, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst aktuālajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam. Izsludinot ārkārtas medicīnisko situāciju, atbilstoši Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumiem ir tiesīgs noteikt iekšēji īstenojamos pasākumus, kas ir atšķirīgi no ikdienas darba organizācijas.

Avots: LV portāls

Jevgēņijs Kalējs par ārkārtas stāvokliRūdolfs Krieviņš

     

    Bažas par ārkārtas situāciju slimnīcās, kuras vairs nespētu nodrošināt mediķu klātbūtni pie pacientiem, radās tādēļ, ka, pēc ST lēmuma, slimnīcām jāsamazina mediķu virsstundu skaits. Kā norādīja Slimnīcu biedrības vadītājs Kalējs, patlaban, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās, ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 20 virsstundas nedēļā. Bet jaunās likuma izmaiņas paredz, ka no 2019.gada virsstundu skaits būtu daudz mazāks.

    "Un, ja tā situācija netiks atrisināta, tad ārsti drīkstēs pārstrādāt tikai šīs 12 stundas nedēļā, kas ir daudz par nepietiekamu, lai sniegtu pakalpojumus šā gada līmenī," teica Kalējs.

    "Viss ir jauki papīra līmenī. Bet reāli cilvēkam, kas līdz šim strādāja vienā vietā, lai dabūtu šīs te stundas, būs jāpārbrauc uz blakus esošo slimnīcu, kas Kurzemē ir stunda uz vienu pusi, saņems tomēr mazāk, jo nemaksās dubulto samaksu, un vairāk nogurs," situāciju raksturoja Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds.

    Otrkārt - Rīgas lielajās slimnīcās plāno slēgt māsu posteņus, jo nebūs, kas uzrauga izoperētos.

    "Mēs rēķinām, cik cilvēki varēs šo te nodrošināt - intensīvajā terapijā 300 stundas iztrūkums, kas nozīmē posteņa slēgšanu reanimācijā un operāciju zāles intensitātes samazināšanu," norādīja Stradiņu slimnīcas galvenā ārste Eva Strīķe. 

    Lai to risinātu un slimnīcās nebūtu jāizsludina ārkārtas situācijas darba roku trūkuma dēļ,

    apakšpadome vēlas noteikt trīs gadu pārejas periodu, kurā mediķi drīkstētu strādāt vairāk virsstundu, nekā paredz Darba likums.

    Lai to izdarītu, Saeimu aicinās grozīt Ārstniecības likumu.

    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis KerisRūdolfs Krieviņš

      "Paredzot iespēju, ka tiek saglabāta iespēja veselības aprūpes nozarē strādājošajiem strādāt pēc viņu brīvprātīgas piekrišanas lielāku virsstundu skaitu, kas ir atļauts Darba likumā, bet apmaksājot šīs virsstundas ar dubultu likmi. Un paredzot, ka šis ierobežojums būs spēkā tikai pārejas perioda ietvaros," savus apsvērumus izklāstīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

      Lai virsstundas apmaksātu, šobrīd tam ir nepieciešami 16 miljoni eiro, norādīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība). Bet, ja lems par mediķu algu paaugstināšanu, virsstundu apmaksai nepieciešamā summa pieaugs līdz 19 miljoniem. Čakša mierina, ka virsstundu samaksa mediķiem nākamgad būs garantēta.

      "Jau šobrīd ir skaidri iezīmēta virsstundu summa, kas ir nepieciešama. Tie ir 16 miljoni. Un, ņemot vērā, ka tas ir Satversmes tiesas lēmums, tas iet prioritāri gan valdības, gan Saeimas lēmumiem. Tas noteikti ir budžetā, un šī virsstundu apmaksa būs," uzsvēra Čakša.

      Pašlaik konkrētu priekšlikumu, kā mediķiem saņemt samaksu par virsstundām un kā risināt problēmu, kas var novest pie ārkārtas situācijas, padome ir sniegusi, norādīja Keris. Tālāk tas, vai priekšlikumu īstenos, atkarīgs no valdības un Saeimas.

      KONTEKSTS:

      Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) šomēnes saistībā ar mediķu masveida aizplūšanu jau pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienestā Rīgas reģionālajā centrā. Ārkārtas situācija nozīmē, ka NMPD Rīgas reģionā varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību. 
      Situāciju sarežģī neskaidrība ar mediķu algu palielināšanos no nākamā gada.

      Satversmes tiesa lēmusi, ka Ārstniecības likumā noteiktā mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojums neatbilst Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam. Tiesas spriedums nozīmē to, ka no nākamā gada 1. janvāra mediķiem tāpat kā visiem strādājošajiem par virsstundu darbu pienākas taisnīga atlīdzība jeb dubulta samaksa. Lietu bija ierosinājis tiesībsargs.

      Darba likums par virsstundām paredz maksāt dubultā. Taču mediķiem krīzes laikā 2009. gadā virsstundas tika pārdēvētas par pagarināto normālo darba laiku, un samaksa bija tikai nedaudz lielāka par pamatlikmi.

      0 komentāri
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Populārākie
      Interesanti