Slimnīcas: Uz ugunsdrošības rēķina netiek taupīts

Pagājušās nedēļa notikušais sprādziens Stradiņa slimnīcā licis sarosīties jautājumos par ugunsdrošību. Dažās slimnīcās pārskata drošības plānus, citās – domā par apmācību. Tomēr visi apgalvo, ka uz ugunsdrošības rēķina taupīts gan netiekot.

Ugunsgrēks Stradiņos ir pēdējos gados lielākā ugunsnelaime Latvijas slimnīcās. Sprāgstot skābekļa baloniem pagrabstāvā zem uzņemšanas nodaļas, cieta divi cilvēki un liesmas skāra apmēram 50 kvadrātmetru lielu platību. Eksplozijas iemesli pagaidām nav skaidri, taču ugunsdzēsēji atzīst - skābekļa baloniem tik lielā skaitā nevajadzēja atrasties vienā ēkā ar slimniekiem.

VUGD: Skābekļa baloniem jāatrodas atsevišķā ēkā

„Katrā ziņā tādā skaitā un tik, cik viņi tur bija zem tās telpas [nevajadzēja atrasties]… Balonus var izmantot kādā sistēmā, ja tie tiešām ir pieslēgti un ir tāda nepieciešamība, bet te vairāk izskatījās, ka tā ir vairāk kā noliktava,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere, apliecinot, ka saskaņā ar ugunsdrošības prasībām skābekļa baloniem būtu jāatrodas ārpus ēkām, kurās ir pacienti.

Citās lielākajās Latvijas slimnīcās skābekļa balonus glabā dažādi. Lielākoties - atsevišķās ēkās, kā, piemēram, Bērnu slimnīcā, kur Latvijas Radio bija iespēja ielūkoties. Slimnīcas darbinieki rāda, ka gan lielā skābekļa tvertne, gan rezerves baloni Bērnu slimnīcā atrodas krietnā atstatumā no tuvākās ēkas ar slimniekiem. Līdzīga prakse ir arī Rīgas Austrumu slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

Taču, piemēram, Vidzemes slimnīcā Valmierā pacientu elpināšanai paredzētie rezerves baloni glabājas centrālās ēkas pagrabā. Slimnīcas direktors Uģis Muskovs sola, ka jau šonedēļ to vēlreiz apsekos, bet vai pēc nelaimes Stradiņos rezerves balonus pārvietos citur, lemšot, kad būs skaidri eksplozijas iemesli.

„Droši vien, būtu vērts saprast, kas tur notika un kādi bija apstākļi, kāpēc notika sprādziens. Visi šie baloni taču ir pārbaudīti, mūs apkalpo sertificēti uzņēmumi, kas šos balonus piegādā un maina. Tāpēc nav viennozīmīgi atbildams, ka visur varētu būt kaut kādas problēmas. Protams, ņemot vērā šo situāciju, mēs paši analizēsim visu iespējamo," saka Muskovs.

Darbā ar skābekli vajadzīga milzu piesardzība, jo saskarē ar eļļu vai dzirkstelēm tas viegli var uzliesmot. Līdz šim ugunsdrošības pārbaudēs Vidzemes slimnīca par rezerves balonu glabāšanas vietu pārmetumus neesot saņēmusi. Taču Muskovs pieļauj, ka pēc Stradiņos notikušā ar darbiniekiem vēlreiz pārrunās rīcību šādās situācijās.

Personāls jāapmāca

Pārrunas ar darbiniekiem veikusi arī Daugavpils slimnīca. Tās vadītāja Inta Vaivode gan papildu mācībām vajadzību neredz, tās tāpat notiekot regulāri. „Ņemot vērā, ka skābeklis atrodas ārpus slimnīcas telpām, mēs esam pasargāti no kaut kādām destruktīvām lietām pie šīs sprādzienbīstamības un varam relatīvi mierīgi justies. Bet tas skābeklis, kas nāk pa vadiem un atnāk līdz pacienta gultai - visas medicīnas māsas un citi medicīnas darbinieki zina, kāpēc skābeklis var uzliesmot. Tāpēc es nedomāju, ka būs papildus mācības, bet ir informatīva rakstura kampaņas. Mēs vismaz trīs ‘piecminūtēs’ par to esam runājuši gan ar vecāko un vidējo medicīnas personālu, gan ar saimniecības daļu," norāda Vaivode.

Tikmēr lielās universitātes slimnīcas Rīgā, kas pēc Stradiņu ugunsgrēka uzņēma evakuētos pacientus un notikušajam bija vistuvāk, jau sākušas pārskatīt savus drošības plānus.

„Protams, mums jau ir mācības, bet plānojam īstenot arī kādas pēkšņākas, jo reālo situāciju var redzēt tad, ja cilvēki nav sagatavojušies. Smagā lieta ir tā, ka tas viss kaut ko maksā. Ugunsdrošības noteikumi ir ļoti augstā līmenī un, lai kā gribētos reizēm kaut ko neizdarīt, ir skaidrs, ka šādi notikumi mums liek izdarīt visu, kā to prasa ugunsdzēsēji,” stāsta Bērnu slimnīcas vadītāja Anda Čakša. Atšķirībā no Stradiņiem, kur jaunais korpuss vēl tikai top, Bērnu slimnīcā lielākās pārbūves jau ir aiz muguras, un, kā atzīst Čakša, tas būtiski palīdzējis uzlabot arī ugunsdrošību.

Eiropas fondus kā glābiņu novārdzinātā slimnīcu budžeta apstākļos min arī Latvijas lielākās - Rīgas Austrumu slimnīcas - vadītājs Viesturs Boka. Lai arī postošu ugunsgrēku šajā slimnīcā, par laimi, nav bijis, Stradiņu kolēģu piedzīvotais licis valdei ķerties pie jauna ekspertīžu plāna visiem sešiem slimnīcas stacionāriem.

„Pirms divām stundām saņēmu ziņojumu no atbildīgā par ugunsdrošību, kas apliecināja, ka stāvoklis [slimnīcā] ir stabils, kontrolējams un apmierinošs. Neraugoties uz šo ziņojumu, mēs tomēr sastādīsim papildus plānus un vēlreiz to pārbaudīsim," stāsta Boka.

Boka ir gandarīts, ka no Stradiņu rūgtās pieredzes mācījušies arī Austrumu slimnīcas darbinieki, kas paši izteikuši vēlmi vēlreiz ar tehnisko daļu pārrunāt drošības jautājumus. "Mēs esam gatavi visus guļošos evakuēt, zinām, kāda veidā, ja, piemēram, lifti nedarbojas. Ārkārtas momenti mums jāmodelē iespējami daudz un iespējami dažādi. Šis gadījums par to liek papildus domāt, un tā ir viena no prioritātēm šobrīd,” saka Boka.

Mediķi: Deg ne tikai mājas – arī personāls ‘izdeg’

Latvijas Radio uzrunātie slimnīcu vadītāji visi kā viens apgalvo, ka ugunsdrošība ir lieta, uz ko taupīt nedrīkst, tāpēc tam nauda žēlota netiekot. Boka gan piebilst, ka drošību zināmā mērā ietekmē taupīšana uz personāla rēķina, trāpīgi atzīmējot - izdeg ne tikai ēkas.

„Pēdējos 20 gados Latvijas medicīna ir taupījusi uz medicīnas darbinieku atalgojuma rēķina. Deg ne tikai mājas – arī personāls ‘izdeg’, un tā ir reāla problēma," saka Boka.

Skeptiskāks par slimnīcu spēju pie knapā finansējuma tikt galā ar visām ugunsdrošības prasībām ir pieredzējušais katastrofu medicīnas eksperts Mārtiņš Šics: „Galvenie ārsti, protams, ir ļoti ieinteresēti drošības pasākumu ieviešanā, bet apstākļos, kad nepietiek līdzekļu pašu elementārāko vajadzību apmierināšanai, sevišķi krīzes laikā - godīgi jāsaka: daudz kas notiek uz drošības uz rēķina, jo ieguldījumi drošībā ir kā tiešie zaudējumi. Ši ir kārtējā mācība, paldies Dievam, ka notika tika maigi – kā kontrolšāviens, lai visi sasparotos.”

Tikmēr veselības nozares vadība pagaidām neredz iemeslu pēc Stradiņu gadījuma plānot papildu finansējumu slimnīcu ugunsdrošības uzlabošanai. Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško uzsver, ka noteikti lūgs visām slimnīcām vēlreiz pārskatīt drošības plānus un aicinās katastrofu medicīnas ekspertus intensīvāk strādāt ar slimnīcām. Tomēr ierēdnes ieskatā ugunsdrošībai slimnīcās nevajadzētu būt lielai problēmai, jo tās regulāri iziet ugunsdrošības pārbaudes.

„Ir lietas, kas ir elementāras un dažreiz nemaz neprasa milzīgu finansējumu, galu galā – visām slimnīcām šajā periodā ir bijušas lielas naudas no struktūrfondiem attīstībai, un slimnīcas varēja izvēlēties prioritātes. Un, ja faktiski ir šī ugunsdrošības problēma, tad varēja likt attīstībā iekšā jo jautājumu kārtošanu. Tāpēc man negribētos pieņemt, ka šī varētu būt milzīga problēma veselības aprūpes sistēmā,” savu viedokli pauda Mūrmane-Umbraško.

VUGD: Dažādi ugunsdrošības pārkāpumi ir visās slimnīcās

Tiesa, Stradiņus no skābekļa balonu sprādziena nepasargāja arī regulārās ugunsdrošības pārbaudes, no kurām pēdējā bija vēl šā gada februārī. Tagad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nolēmis izlases veidā veikt ārpuskārtas pārbaudes. Kā atzīst dienesta pārstāve Inga Vetere, Latvijā ir maz publisku iestāžu, tostarp slimnīcu, kurās ar ugunsdrošību viss būtu pilnīgā kārtībā.

„Tad, kad pavasarī pārbaudīja, iepriecinošais fakts bija tāds, ka nevienā no slimnīcām ugunsdrošībā nekas nebija tik kritisks, ka kaut kas būtu jāslēdz ciet. Taču pārkāpumi bija, par to tika informētas Vides un Veselības ministrijas. Ir daļa, ko var pati administrācija izdarīt un kas neprasa lielus līdzekļus, bet, ja, piemēram, nepieciešamas signalizācijas, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas iekārtas, tad tam ir nepieciešami papildu līdzekļi un tas jau ir nopietns darbs,” saka Vetere.

Lai gan kopējais pārkāpumu skaits samazinās, pēdējās ugunsdrošības pārbaudēs glābēji secinājuši, ka joprojām vairākās slimnīcās vispār nav civilās aizsardzības plānu. Tāpat nav veikti pretestības mērījumi, lai nepārslogotu elektrības sistēmu, vietumis darba kārtībā nav bijusi iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgāde. Visbiežāk slimnīcas grēko, neveicot praktiskās evakuācijas mācības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti