Dienas notikumu apskats

Jaunu kritumu biržā piedzīvojusi britu mārciņa

Dienas notikumu apskats

Eiropas Parlaments mudina nekavējoties uzsākt "Brexit" procesu

Slimnīcās tomēr nebūs prioritāro rindu

Slimnīcās tomēr nebūs prioritāro rindu

Iepriekš Veselības ministrijas (VM) aizstāvētā kārtība, saskaņā ar kuru no piektdienas, 1.jūlija, slimnīcām būtu jāorganizē pacientu prioritārās rindas, tā arī nestāsies spēkā. Valdība otrdien, 28.jūlijā, pēc ministrijas lūguma nolēma šo kārtību atcelt. 

Pērn gada nogalē valdība nolēma, ka no jūlija slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm pacienti rindā uz izmeklējumiem, speciālistu konsultācijām un citiem ārstniecības pakalpojumiem jāpieraksta pēc prioritātes, priekšroku dodot akūti slimajiem, bērniem un grūtniecēm, pēc tam cilvēkiem ar darba nespējas lapu, visus pārējos virzot rindas beigās.

Tagad, mainoties ministriem, VM lūdza atteikties no šīs ieceres, norādot uz nozares neizpratni par to, kā organizēt prioritārās rindas, un vēršot uzmanību uz pašreiz nepilnīgo normatīvo regulējumu.

Valdība bez jebkādām diskusijām atbalstīja ministrijas lūgumu atcelt rindu plānošanu pēc noteiktiem kritērijiem, un tagad ministrija sola turpināt darbu pie garo rindu problēmas risināšanas.  

 “Šobrīd vēl netika panākta vienošanās par to tehnisko risinājumu, kādā veidā mēs rindas varētu prioritizēt, šo jautājumu ir nolemts šobrīd atlikt. Es arī vakar tikos ar Ģimenes ārstu asociāciju, mēs par to runājām un runāsim uz priekšu, jo mums ir jāatrod risinājums, kā vislabāk padarīt pacientiem pieejamāku pakalpojumu, bet šobrīd ir jāizstrādā viss detaļās un jāpanāk kopēja vienošanās. Šobrīd no Ministru kabineta noteikumu viedokļa tas ir atlikts principā, bet es domāju, ka mums būs jāmeklē risinājums vienalga,” pauda veselības ministre Anda Čakša. 

Lai gan Veselības ministrijas ieskatā normatīvais regulējums esot nepilnīgs un ārstiem neesot skaidrības par to, kā strukturēt pacientu pierakstu, lielākajām slimnīcām viedokļi par to, vai obligāta prioritāro rindu kārtība būtu nepieciešama, atšķiras. Austrumu slimnīca komentēt valdības lēmumu atteicās, bet Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle teic, šāds lēmums slimnīcas darbiniekus apmierina, jo neesot bijusi skaidrība, kā rindas organizēt praksē.

“Pie šī jautājuma slimnīcas speciālisti strādāja darba grupā, kurā bija iesaistīti lielāko universitāšu slimnīcu speciālisti, tostarp arī mūsu slimnīca, un faktiski tādu kopēju priekšlikumu izstrādāja un virzīja. Vairāk bija šis priekšlikums stiprināt ārsta - ārsta sadarbību. Ģimenes ārsta - speciālistu sadarbību. Laika ziņā tas bija samērā īss laiks, lai izvērtētu šo nepieciešamību, vai ir prioritāte, vai nav, tas bija mazliet par īsu,” atzina Sīle.

Citādi domā Bērnu slimnīcas darbinieki. Veidojot prioritārās rindas un atvieglojot pakalpojumu pieejamību pacientiem, kam izmeklējumi vai citi ambulatorie pakalpojumi nepieciešami steidzamības kārtā, rindu problēmu varētu risināt valstiskā līmenī.

Slimnīca pauž nožēlu, ka šāda kārtība atcelta, vienlaikus solot Bērnu slimnīcā to ieviest tuvākajā laikā.

Slimnīcas Kvalitātes vadības daļas speciāliste Dina Lazdiņa stāstīja, ka slimnīca “pie šiem tehniskajiem risinājumiem jau strādājam ilgāku laiku”.

“Arī šobrīd mēs tomēr apsveram iespējas piedāvāt mūsu pacientiem un ģimenes ārstiem saņemt speciālistu konsultāciju prioritāri, ar nosacījumu, ja no ģimenes ārsta saņemts medicīniskām indikācijām pamatots pieteikums šai steidzamajai konsultācijai. Līdz ar to mēs cenšamies uzlabot tās iespējas, kas mums ir. Varam šobrīd jau un varētu no 1.jūlija pieņemt pieteikumus prioritārajai pacientu rindai, speciālistu konsultāciju nodrošināšanai,” pastāstīja Lazdiņa.  

Ministre Čakša uzsvēra, Bērnu slimnīca drīkst organizēt citādu pierakstu kārtību, nekā līdz šim. Valdības lēmums to neierobežojot.

“Protams, tā ir slimnīcas iekšējā darīšana par to, kā viņi organizē rindu, nodalot hroniskus pacientus, kas nāk regulāri, no pacientiem, kuriem nepieciešams neatliekamā kārtā saņemt palīdzību. Vienkārši, ja mēs to šobrīd nodefinējam Ministru kabineta noteikumos, tad to mēs uzliekam kā absolūtu kārtību, bet, ja mēs tehniski pašlaik neesam gatavi, to mēs nevaram darīt,” skaidroja ministre.  

Iepriekšējā ministra Gunta Belēviča aizstāvētā kārtība paredzēja, ka slimnīcās veselības aprūpes pakalpojumus vispirms saņem prioritārā secībā - personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, bērni un grūtnieces;  personas, kurām ir izsniegta darbnespējas lapa, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta darbnespējas lapa; personas, kurām iepriekšējā diagnostiskajā izmeklējumā ir atradne un tās dēļ nepieciešami tālākie izmeklējumi;  citas personas.

Veselības ministrija paziņojumā medijiem norādīja, ka, uzsākot sagatavošanos noteiktās normas ieviešanai un turpinot diskusijas ar nozares profesionāļiem par efektīvāko risinājumu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, konstatēts, ka apstiprinātajā regulējumā nepieciešami precizējumi.  

Valdības otrdien apstiprinātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā arī paredz, ka, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, valsts apmaksās arī aknu transplantāciju pieaugušajiem. Šobrīd valsts apmaksā aknu transplantāciju personām līdz 18 gadu vecumam.

Jau ziņots, ka Veselības ministrijas iniciētie un valdības apstiprinātie noteikumi par pacientu dalījumu prioritārā un otršķirīgā rindā saskārušies ar pacientu un nozares pretestību un neizpratni. Sistēma bija ļoti nesaprotama, un nozares pārstāvji arī norādīja uz korupcijas riskiem.

 Atbildīgās ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis gan iepriekš pauda, ka šādus riskus nesaredz  un satraukumi esot pārspīlēti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti