ĪSUMĀ:
- Slimnīcas prasa lielāku finansējumu, citādi jāmazina pakalpojumu klāsts.
- Nauda vajadzīga galvenokārt algām.
- Ja nebūs naudas, pagarināsies rindas plānveida pakalpojumiem, iespējams, daudzi pakalpojumi būs jāapmaksā pašiem pacientiem.
- Ar veselības ministri panākta vienošanos, ka tuvāko divu mēnešu laikā meklēs risinājumu.
Biedrībā norādīja, ka šogad slimnīcām piešķirts mazāks finansējums, nekā nepieciešams, turklāt nav ņemta vērā inflācija, kas veselības aprūpē pret iepriekšējo gadu ir aptuveni 19%. Slimnīcu vadītāji aicina rast finansējumu valsts budžetā vai arī pārskatīt finansējuma kārtību, paredzot slimnīcām iespēju šo naudu ieturēt no pacientiem. Pretējā gadījumā apkalpoto pacientu skaits un pakalpojumu pieejamība samazināsies un pieaugs maksas medicīnas apjoms.
Biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs stāstīja, ka finansējuma samazinājums un papildu inflācija, kā arī valdības lēmums par minimālās algas palielināšanu, kas netiek kompensēts, būtiski ietekmēs pacientu ārstēšanu un pakalpojumu pieejamību 2023. gadā.
"Tas, pirmkārt, palielina slimnīcu tiešās izmaksas, bet, otrkārt, samazina atalgojuma starpību starp mazkvalificēto un profesionālo darbaspēku.
Zemais atalgojums apgrūtina iespējas piesaistīt personālu, nevaram nodrošināt, piemēram, pietiekamu daudzumu māsu palīgu un jaunās māsas. Esošajam personālam nāksies strādāt virsstundas, kas, protams, ietekmē darba kvalitāti, veicina izdegšanu un paaugstina slimnīcu izdevumus par virsstundu apmaksu," skaidroja Kalējs.
Viņš stāstīja: "Degošākā problēma, protams, ir personāls. Lai vispār izpildītu pamatnostādnes, mums vajag daudz vairāk un daudz labāk atalgotu personālu, daudz labāk motivētu personālu, lai to visu izdarītu. Sevišķi tas attiecas uz māsām. Zinām, ka situācija ir diezgan dramatiska: mums ir aptuveni vienāds māsu un ārstu skaits, bet ir tādi visā veselības aprūpē zināmi skaitļi, ka māsām jābūt četrreiz vairāk nekā ārstiem."
Arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis piekrīt – līdzekļi pirmām kārtām vajadzīgi personālam, nevis kādām iekārtām. Ar naudu, kas pašlaik tiek solīta, vairs nav iespējams nosegt visas samilzušās izmaksas.
"Protams, slimnīcas turpinās sniegt neatliekamo palīdzību, arī mūsu gadījumā, kā tas vienmēr ir bijis, arī pandēmijas laikā, bet sekas varētu būt tas, ka pieaugs rindas uz plānveida pakalpojumiem," sacīja Lācis.
Šī gada sākumā Daugavpils reģionālās slimnīcas parāds bija ap 1,6 miljoniem eiro. Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs pastāstīja, ka pirmām kārtām cenšas samaksāt algas un nodokļus, bet ar pārējiem maksājumiem žonglē, lai piegādes nepārtrūktu vispār.
Pati pirmā, visticamāk, cietīs plānveida palīdzība, ja nebūs papildu naudas. Smejonovs stāstīja: "Varbūt ķirurģisko, terapeitisko, hronisko pacientu ārstēšanu diemžēl plānveida, bet tas vēl tiks risināts, un droši vien tas arī izkristalizēsies jau precīzāk tuvāko divu mēnešu laikā."
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš izteicās:
"Aprēķinos, ko esam saņēmuši no Nacionālā veselības dienesta, no mums tiek sagaidīts, ka viena pacienta ārstniecības un uzturēšanas izmaksas būs tādas pašas kā 2022. gadā, bet jautājums ir, kā tas vispār matemātiski pie milzīgās inflācijas ir iespējams?
Slimnīcu izmaksas jau nav tikai kāpjošie apkures vai elektrības rēķini, izmaksas ir kāpušas pilnīgi visās pozīcijās: ēdināšana, medikamenti, iekārtu uzturēšanas izmaksas, gultasveļas mazgāšana un citas. Vienkārši nevaram sniegt pakalpojumu par tām pašām izmaksām kā pērn. Papildus tam vēl jāņem vērā, ka pēc diviem Covid-19 gadiem pacientu plūsma ir palielinājusies un pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem ir kāpis."
Slimnīcu pārstāvji brīdina, ka, kāpjot izmaksām, rezultāts ir vienkāršs: pakalpojums vai nu nav pieejams, vai kādam izmaksu pieaugums ir jākompensē. Ja valsts nespēj rast budžetā līdzekļus, tad slimnīcas aicina Veselības ministrijas vadību operatīvi risināt pacientu līdzmaksājumu jautājumu vai arī izslēgt no valsts apmaksāto pakalpojumu groza atsevišķus pakalpojumus. Tādā veidā tiktu nodrošināta iespēja pacientiem tikt pie tik nepieciešamā pakalpojuma par saviem līdzekļiem. Ja arī tas netiks pārskatīts, tad prognozes būs pacientiem nelabvēlīgas un veselības aprūpē pieaugs maksas medicīnas apjoms un rindas.
Veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotais saraksts") norādīja – reģionālajām slimnīcām atvēlētais finansējums ir 275 miljoni no kopumā 550 miljoniem eiro, kas atvēlēti slimnīcām. Tam, ka iztrūkums ir, ministre piekrīt.
"Mēs vienojāmies, ka mums arī būs ļoti padziļināta saruna vēlreiz ar slimnīcu vadītājiem un Nacionālā veselības dienesta tieši darba grupu, kas padziļināti tieši par tarifiem, jo tā visa būtība jau ir tajos tarifos, kas nav atbilstoši realitātei," sacīja ministre.
Slimnīcu vadītāji norādīja, ka, ja nekādi konstruktīvi risinājumi netiks rasti, tad slimnīcas būs spiestas ierobežot piedāvāto pakalpojumu klāstu un rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem kļūs vēl garākas. Vienlaikus slimnīcu vadītāji uzsver, ka ir gatavi sadarbībai un slimnīcu personāls var nodrošināt pakalpojumus, ja finansējums tiks palielināts vai tiks atrasti alternatīvi finansējuma avoti.
Panāktā vienošanās paredz, ka divu tuvāko mēnešu laikā tiks ieviesta skaidrība, kā strādāt tālāk, kā un cik liela daļa no trūkstošā finansējuma varētu tikt pārlikta uz pašvaldību, pacientu vai apdrošināšanas kompāniju makiem.
Latvijas Slimnīcu biedrība apvieno 37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības iestādes.
